ES struktūrfondu projektu vērtēšanas un apstiprināšanas sistēmas revīzijā Valsts kontrole konstatējusi dažādas nepilnības – neapstiprinātus plānošanas dokumentus, nepilnīgu informācijas sistēmu, neskaidrus vērtēšanas kritērijus.
ES struktūrfondu projektu vērtēšanas un apstiprināšanas sistēmas revīzijā Valsts kontrole (VK) konstatējusi dažādas nepilnības – neapstiprinātus plānošanas dokumentus, nepilnīgu informācijas sistēmu, neskaidrus vērtēšanas kritērijus, kā arī lēnu lēmumu pieņemšanas procesu.
Revīzija veikta Finanšu ministrijā kā ES struktūrfondu vadošajā iestādē, Ekonomikas, Satiksmes, Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) un Veselības ministrijā kā pirmā līmeņa starpniekinstitūcijās, Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) un Lauku atbalsta dienestā (LAD) kā otrā līmeņa starpniekinstitūcijās, kā arī grantu shēmas apsaimniekotājos – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) un Valsts reģionālās attīstības aģentūrā (VRAA). Izlases veidā pārbaudīta projektu pieteikumu vērtēšana un citas darbības, kas to var ietekmēt (informācijas apkopošana, līdzekļu pārdale, lēmumu pārsūdzēšana). Izvērtēti arī plānošanas dokumenti, vadošo un starpniekinstitūciju funkcijas un darbība, kā arī aktivitāšu ieviešana,– informē valsts kontrolieres padomniece Līva Ulmane.
Informācijas sistēmas un dokumentu problēmas
Plānošanas dokumentu jomā atzīts, ka valsts Attīstības plāns bija pieejams latviski tikai kā tulkojuma projekts, bet Programmas papildinājums līdz šā gada sākumam – vien angļu valodā. Tādējādi pārkāptas Valsts valodas likuma prasības un to personu tiesības, kam, piesakot projektu, jāapliecina iepazīšanās ar plānošanas dokumentiem, taču valodas ierobežojumu dēļ to nevarēja izdarīt. Programmas papildinājums nav arī izdots kā normatīvais akts, līdz ar to struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām nav tiesiska pamata ievērot dokumentā noteiktās prasības. Arī līdz nākamā plānošanas perioda sākumam – 2007. gada janvārim – nav iespējams sagatavot pilnīgu normatīvo bāzi, lai atbilstoši varētu izmantot ES finansējumu.
Sākot ES līdzekļu apguvi, valstī vēl nedarbojās vienota informācijas sistēma par saņemtajiem, vērtētajiem un atbalstītajiem projektiem. Martā tā spēja nodrošināt 47 procentus nepieciešamo atskaišu. Līdz šā gada sākumam FM sistēmai bija iztērējusi 155 000 latu. Citas institūcijas savu informācijas sistēmu datu uzkrāšanai izlietojušas vēl 112 000 latu. Tādējādi neefektīvi izmantoti budžeta līdzekļi, bet tas būtu novērsts, ja visi darbotos vienotā informācijas sistēmā un nenotiktu pārklāšanās.
Projektus saskaņo, vērtēšanas kritēriju nav
Valsts kontrole atzinusi, ka grantu shēmas projektu vērtēšanā (veic LIAA un VRAA) un vairākām LAD aktivitātēm netika nodrošināts projektu konkurss. Izšķirošais kritērijs bija pieteikšanās secība, nevis projekta kvalitāte. Tādēļ nepieciešams apstiprināt pieteikumu vērtēšanas specifiskos kritērijus, kas veicinātu savstarpējo konkurenci un līdzekļu izmantošanas efektivitāti.
Šajā plānošanas periodā ERAF vadības komiteja izskatījusi un saskaņojusi piecas nacionālās programmas un tajās iekļautos projektus, pirms vēl tika apstiprināti vērtēšanas kritēriji. Tādējādi ERAF vadības komiteja pārsniegusi savas pilnvaras. Šo programmu projektu izstrādā valsts vai pašvaldību iestādes. Sabiedrībai vispirms jāzina, kādām aktivitātēm tiks dota priekšroka, pēc tam atbilstoši kritērijiem jāizvēlas projekti.
Trūkst vienotas pieejas, ilga vērtēšana
Valsts kontrole nākamajam struktūrfondu finansējuma plānošanas periodam ieteikusi izstrādāt precīzākus atlases kritērijus. Pašlaik tie ir tik vispārīgi, ka tiem var piemērot jebkuru projektu. Satiksmes, Veselības un Vides ministrijā nav izstrādāta projektu vērtēšanas metodoloģija pēc kvalitātes un specifiskajiem kritērijiem. Līdz ar to nav iespējams izsekot vērtējumam, pārliecināties par tā pamatojumu. Tā kā vērtējumā nav atsauces uz attaisnojošiem dokumentiem un revidenti nevarēja atkārtot vērtēšanas darbības un iegūt vērtētāju secinājumiem līdzīgus spriedumus, pastāv risks, ka tā bijusi nepilnīga. Iespējams, ne visi darbinieki vērtēšanas principus izprot vienādi. Vērtētāji projektam liek balles no 0 līdz 5, bet tas, ko tās precīzi nozīmē, nav noteikts. Savukārt vienotas pieejas trūkums var radīt projektu nevienlīdzīgas konkurences risku.
To ieviešanu būtiski ietekmē sarežģīta un lēna vairāku pakāpju lēmumu pieņemšanas shēma. Īpaši, ja projekts saistīts ar celtniecības darbiem, kam ir sezonāls raksturs. Piemēram, Satiksmes ministrijā projektu vērtēšana, saskaņošana un apstiprināšana ilgst astoņus mēnešus. Šajā laikā projektu budžeti zaudē aktualitāti, jo to izmaksas ietekmē inflācija.
VK atzīst, ka noteikums dot tikai vienu iespēju labot jau iesniegtu projektu ir Latvijas ieviests un to nenosaka ES direktīvas. Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra vairākās aktivitātēs 90 procentos gadījumu projektu neatbilstību novēršanai nosūtījusi pirmajā – administratīvās vērtēšanas – stadijā. Turklāt vidēji 15 procenti projektu arī pēc tam neatbilda administratīvajiem kritērijiem. Tas liecina, ka to iesniedzējiem nav doti pietiekami skaidri norādījumi par pieteikumu sagatavošanu. Tādējādi tiek noraidīti, iespējams, kvalitatīvi projekti, kas tikai nav pareizi noformēti.
* * *
Plašāk ar revīziju materiāliem var iepazīties VK mājas lapā (www.lrvk.gov.lv). VK konstatēto nepilnību dēļ Latvijai nedraud ES sankcijas, jo formāli pārkāpumu nav. Tomēr, veidojot projektu izvērtēšanas sistēmu nākamajam plānošanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam, nepilnības jāņem vērā un projektu izvērtēšanas un apstiprināšanas process jāpadara caurskatāmāks un ātrāks. VK katrai ar ES projektiem saistītajai iestādei izstrādājusi grafiku, cik ilgā laikā kļūdas jānovērš.
