«Kā jau visiem, arī man vārdu deva vecāki, konkrētāk, tēvs. Tajā laikā, kad dzimu, populāra bija filma «Nauris», un tās varonis laikam atstājis labu iespaidu…» tā par savu vārdu teic jelgavnieks Nauris Sprukts.
“Kā jau visiem, arī man vārdu deva vecāki, konkrētāk, tēvs. Tajā laikā, kad dzimu, populāra bija filma “Nauris”, un tās varonis laikam atstājis labu iespaidu…” tā par savu vārdu teic jelgavnieks Nauris Sprukts, kas jau septiņus gadus strādā mēbeļu veikalā Rīgā.
Gaviļnieka vārds cēlies no persiešu “Naurus” – jaungada diena, pavasara saulgrieži.
Uz jautājumu, vai paziņu lokā ir kāds vārdabrālis, Nauris atbild, ka dažus zinot, divi savulaik bijuši studiju biedri Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur gaviļnieks studējis būvniecību. Viņa tuvākie ļaudis ir izpalīdzīgi un draudzīgi. “Īstu draugu vārda tiešā nozīmē man nav daudz, ir labi un ļoti labi paziņas. Īstus draugus var iepazīt grūtos brīžos,” stāsta būvnieks. Tomēr tuvākie cilvēki ir ģimene. Īpaši mīļa meitiņa Laura, kurai jūnijā apritēs divi gadiņi.
Darbdienas paiet galvaspilsētā, bet Jelgava ir Naura mājas. “Man patīk šī pilsēta. Protams, ir lietas, kas nepatīk, bet es ceru, ka laika gaitā tās mainīsies uz labo pusi.”
Lai gan Nauris studējis būvniecību, darbs saistīts ar tirdzniecību – viņš jau septīto gadu strādā SIA “Klinta”. “Cilvēki, kas saistīti ar mēbeļu ražošanu, zinās, par ko runa, – mēbeļu beices, lakas, krāsas, abrazīvi, rokas instrumenti. Mani pienākumi ir pasūtīt preces, rūpēties, lai noliktavā būtu viss nepieciešamais.”
Brīvajā laikā Naurim patīk ar datoriem saistītas lietas, automašīnas, just līdzi notikumiem sportā, kā arī interesēties par politiku.
