«Man drīzumā būs mazs brālītis,» Jānītis saka draudzenītei, ar kuru rotaļājas smilšukastē. «Kā tu to zini?».
“Man drīzumā būs mazs brālītis,” Jānītis saka draudzenītei, ar kuru rotaļājas smilšukastē.
“Kā tu to zini?”
“Zinu. Toreiz, kad slimnīcā bija māmiņa, man uzradās māsiņa. Bet tagad slimnīcā ir tētis.”
*
Pie jauna ārsta atnāk pieredzējis pacients un sāk sūdzēties.
“Daktera kungs, esmu pārliecināts, ka man ir astma, skleroze, palielinātas mandeles, sirdsklauves, iesnas…”
“Īsāk! Varbūt jūs pateiksiet, kā jums nav?”
“Zobu.”
*
Sarunājas divas kalpones.
“Ja tu zinātu, cik man grūti! Augu dienu jāsaka: “Jā, kundze! Jā, kundze!”
“Ak, man ir vēl grūtāk! Man visu dienu jāsaka: “Nē, kungs! Nē, kungs!”
*
Pilsētniece pirmo reizi ieradusies laukos un ierauga lielu krupi.
“Kas tas par briesmoni?” viņa jautā Žanītim.
“Tā taču lakstīgala. Bet tik veca, ka pazaudējusi balsi un visas spalvas.