Daudzviet pasaulē ar lielu piesardzību izturas pret ģenētiski modificētiem augiem, tomēr sagaidāma to arvien plašāka audzēšana.
Daudzviet pasaulē ar lielu piesardzību izturas pret ģenētiski modificētiem augiem, tomēr sagaidāma to arvien plašāka audzēšana
Dažbrīd liekas, ka tehnikas un zinātnes attīstības progress šodien uzņēmis tik strauju gaitu, ka tam netiks līdzi pat septiņjūdžu zābakos. Turklāt ar lauksaimniecību saistītās nozarēs ātrums, ar kādu ikdienas apritē ienāk jaunās tehnoloģijas, ir īpaši straujš. Piemēram, vēl pirms pāris gadiem ar robotu palīdzību slauktas govis bija iespējams apskatīties kā izcilu sasniegumu, tagad šīs tehnoloģijas ienāk Latvijas laukos. Vienlaicīgi ekonomisti uzskata, ka aizraušanās ar pārāk vienveidīgu ražošanu var izraisīt lauksaimniecības krīzi.
Uz to, ka pašreizējā ES lauksaimniecības politika varētu izraisīt krīzes situāciju nākotnē, norāda, piemēram, lauksaimniecības komisāres Mariannas Fišeres-Boilas šogad janvārī Berlīnē starptautiskajā Zaļās nedēļas forumā sacītais. Kā skaidro LLU Ekonomikas fakultātes lektore Irēna Baraškina, kura piedalījusies forumā, komisāre norādījusi, ka pašlaik ES dalībvalstīs tiekot saražoti vien divi procenti nepieciešamā biodegvielas daudzuma. Pārējais jāieved no citām valstīm, piemēram, Ķīnas.
Spoguļa sistēma
Tomēr, kā rāda prakse, normāls tirgus mehānisms ne vienmēr var pietiekami ātri un efektīvi apmierināt pieprasījumu. Kā jau minēts, Ķīnā, sapratuši, ka tirgus konjunktūra Eiropā pieprasa biodegvielu, strauji samazināja lielākoties pārtikas lauksaimniecības produktu sējumu platības. Šāds solis izraisījis savukārt strauju pieprasījumu pēc ievestās pārtikas produktiem no tās pašas Eiropas, uz kurieni ķīnieši eksportē savu biodegvielu. Līdzīga situācija ar ārkārtīgi strauju pārtikas patēriņa ieradumu maiņu Indijā un arābu valstīs izraisījusi situāciju, ka Eiropā pašlaik novēro pārtikas cenu lēcienu. No ekonomikas viedokļa raugoties, daudz izdevīgāk, piemēram, pienu transportēt uz Saūda Arābiju. Izrādās, ja litra piena transporta izmaksas Vācijā ir vidēji trīs eirocenti, tad vešana līdz Saūda Arābijai tās sadārdzina tikai līdz 4,4 eirocentiem. Līdz ar maksātspējīgu iedzīvotāju milzīgo skaitu citviet pasaulē Eiropas patērētājiem jāmaksā dubulta cena.
Ģenētika palīdzēs?
Gribot negribot tradicionālās pārtikas trūkums var izraisīt, ka Eiropā, tostarp Latvijā, palielināsies ģenētiski modificētās pārtikas produktu imports un audzēšana. Šajā ziņā varētu teikt, ka ES nostāja pret šādu produkciju līdz šim bijusi visai piesardzīga. Vienlaicīgi zinātnieki norāda, ka daudz kas atkarīgs no modificētas pārtikas produktu ražotāju godaprāta, uzrādot, ka notikusi iejaukšanās augu gēnu struktūrā. Ja to neuzrāda, bieži vien pārbaudes varētu prasīt pārāk lielus izdevumus un laiku, jo modificētos gēnus grūti atklāt.
Iepriekš sacītais liek uzdot jautājumu, vai pārlieku liela aizraušanās ar konkrētajā momentā pieprasītu lauksaimniecības produktu ražošanu neizraisīs daudz lielākas ekonomiskās krīzes nākotnē.
