Liepājas rajonā ir 30 pašvaldību, 25 pagasti un 5 pilsētas. Starp šīm pašvaldībām Medzes pagasts dažādās dzīves jomās atrodas nedaudz virs vidējā līmeņa, vietējā rangu tabulā ieņemot 10. vietu.
Liepājas rajonā ir 30 pašvaldību, 25 pagasti un 5 pilsētas. Starp šīm pašvaldībām Medzes pagasts dažādās dzīves jomās atrodas nedaudz virs vidējā līmeņa, vietējā rangu tabulā ieņemot 10. vietu.
Medzē ir lielākais zemnieku saimniecību skaits rajonā – 239, kā arī 231 piemājas saimniecība. Dažas pat ir samērā turīgas. Pagasta teritorijā ir Tāšu ezers, viens no seklākajiem Latvijā, un 265 dīķi. No 32 artēziskajiem urbumiem 7 pārvalda pašvaldība, 8 pieder akciju sabiedrībai «Lauma» un 16 – privātīpašniekiem. Pagasta padome nodrošina 70 000 kubikmetru ūdens piegādi gadā.
Vēl ir smalki zināms, kas kuram pieder un kā tiek izmantoti meži, ceļi un ēkas.
Bet vislielāko pārsteigumu nejaušam iebraucējam sagādā pagasta izdotajā bukletā minētie derīgie izrakteņi: 3,8 miljoni kubikmetru dolomīta pie Kapsēdes, 20 000 kubikmetru saldūdens kaļķu pie Kalna Kušķiem, Kazraušiem un Vitrupē, kā arī 27 miljoni tonnu sapropeļa Tāšu ezerā.
Pagasta «papīros» uzskaitīts viss: regulāri izdotajos prospektos un bukletos iegūstamas jaunākās ziņas par iedzīvotājiem, veselības aprūpi, sociālo palīdzību, izglītību, kultūru, pakalpojumiem, drošību, budžeta iedalījumu un finansu izlietojumu. Ikvienam iedzīvotājam pieejama uzskatāma informācija arī par pagasta administrācijas tēriņiem: cik izmaksājušas prezentācijas (Ls 320), cik – apsveikumi skolēniem (Ls 120), cik izlietots «Medzes Vēstu» izdošanai.
Precīza uzskaite nav sausa «knauzerība». Pagasta Padomes priekšsēdētājs Roberts Bērziņš uzskata, ka maksimāli jāpārzina katram sava teritorija, lai tajā orientētos un saimniekotu.
Piemēram, 30 % pagasta iedzīvotāju strādā netālajā Liepājā, apmēram 20 līdz 30 zemnieku saimniecību spēj sekmīgi konkurēt tirgū un pelnīt. Taču lielākā iedzīvotāju daļa tik tikko pelna dienišķai tiesai. Bezdarbs ir sitis arī šo piejūras pagastu. Turklāt Tāši ir vienīgā apdzīvotā vieta Liepājas rajonā, kur vispār nav iespējams nokļūt ar sabiedrisko transportu, tāpēc tur izveidojies īsts «lāču kakts».
Arī problēmas jāapzina, pirms sāk tās risināt.
Lai gan pagasta teritorijā ir 52 dabas, mākslas, kultūras un vēstures pieminekļi, administrācija nedomā, ka tūrisms (kas, Bērziņaprāt, valsts līmenī itin muļķīgā kārtā pasludināts bezmaz kā panaceja visām ekonomiskajām kaitēm) būtu tā nozare, kas pagastam kādreiz ienesīs «skanošo». Nu trīs, varbūt piecām ģimenēm nodarbošanās ar tūrismu nākotnē varētu nodrošināt iztiku. Tas arī ir viss, uzskata pagasta vecākais. Tomēr esot ļoti svarīgi elementāri sakopt vidi, kurā ļaudis dzīvo, jo arī sakārtotība disciplinē, vieš pārliecību saviem spēkiem, turklāt neprasa lielus līdzekļus.
Pagasts nopietni sadarbojas ar vietējo skolu. Šogad skolēnu projektu nedēļas laikā paredzēts audzēkņiem uzdot padomāt par to, kā, viņuprāt, labāk būtu sakopt, piemēram, senkapus vai pilskalnu. Roberts Bērziņš no jauniešiem gaida vismaz dažus oriģinālus risinājumus.
Vispār Medzē cenšas atrast mūsdienīgu pieeju dažādu problēmu risināšanai. Piemēram, viena no pagasta fukcijām ir infrastruktūras uzturēšana, arī siltumsaimniecība un ūdensapgāde. Piejūras akās un urbumos ūdens – ļoti dzelzains un kaļķains. Uzņēmums «Liepājas ūdens» attālā Medzes pagasta nostūrī uzrīkojis ūdens atdzelzošanas staciju. Tagad tīrs, filtrēts ūdens plūst pa caurulēm uz lielo pilsētu arī cauri daļai pagasta. R.Bērziņš prāto, ka nemaz nav nereāli arī Medzes pagastam pieslēgties šim ūdensvadam, tikai jāapsver, cik tas izdevīgi no ekonomiskā viedokļa.
Pagastā ir teicami apstākļi dārzu ierīkošanai. Vietējais dāmu klubiņš braucis uz Pūri mācīties pundurābelītes stādīt un kopt. Taču vispirms vajadzīga nauda sākotnējiem izdevumiem, lai vēlāk runātu par subsīdijām. Bet klimats ir ideāls: ziemas – siltas, mitruma – diezgan. Arī šogad atšķirībā no pārējās Latvijas teritorijas āboli bija padevušies brangi.
R.Bērziņam ar nelielu domubiedru kopu izdevies izstrādāt, aizstāvēt un gūt Reģionālā fonda finansējumu projektam kādas līdz tam aizaugušas un novārtā pamestas vietas sakārtošanai par jauku atpūtas vietu netālu dzīvojošajiem liepājniekiem. Vietējie uzņēmēji deva 3000 latu, tikpat atvēlēja pagasts, bet sešus tūkstošus piešķīra minētais fonds. Darbi rit pilnā sparā, un jau nākamgad Plienkalnu atpūtas komplekss varēs uzņemt pirmos apmeklētājus un, kas zina, arī sākt pelnīt.
Būtiski ir tas, ka Medzē ļaudis nenokar degunu, bet pretojas grūtībām. Agri vai vēlu pienākšot arī baltās dienas, ir pārliecināts pagasta galva. Un līdzīgi domā daudzi šai pusē dzīvojošie.
