Visa nedēļa aizritēja, gatavojoties pilsētas Sporta dienai. Tā sākās ar apspriedi Sporta servisa centrā un domes sanāksmi.
Visa nedēļa aizritēja, gatavojoties pilsētas Sporta dienai. Tā sākās ar apspriedi Sporta servisa centrā un domes sanāksmi. Savukārt vakarā notika basketbola kluba “Zemgale” sezonas noslēguma pasākums. Tas izdevās ļoti patīkams.
Domājot par nākotni, jāteic, ka skatītājus interesē uzvaras, vienalga, kādā līmenī, bet būsim godīgi, pirmajā līmenī to nebūs tik daudz, tomēr gaidāmi citi gandarījumi – neredzētas un meistarīgākas komandas.
Otrdien notika klubu vadītāju sanāksme, kas galvenokārt veltīta Sporta dienai. Kādreiz to rīkojām vienlaikus ar Pilsētas svētkiem, bet, tā kā tajā pašā dienā ir arī kultūras pasākumi, un ļaudīm gribas pabūt visur, Sporta diena notiek nedēļu ātrāk. Sanāksmē runājām arī par gatavošanos Pilsētas svētku gājienam un Latvijas lielajai olimpiādei. Otrdien tika sveikti arī ikmēneša labākie sportisti – trīs laureāti – un godināti visu vecuma grupu republikas čempioni, savukārt vakarā notika futbola mačs, kur Jelgavas izlase cīnījās par ceļazīmi startēt Latvijas olimpiādē.
Pašam kustīgākais ir nedēļas vidus, jo trešdienās kopā ar domes administrāciju Sporta servisa centra zālītē nedaudz pasportojam – atslābināmies no darbiem. Šoreiz nesanāca aizbraukt “dzīvajā” noskatīties LBL trešo finālspēli, to vēroju televīzijā. Man galvenais ir spēle, izjust atmosfēru, nevis tas, kura komanda uzvar.
Ceturtdien ritēja aktīva gatavošanās Sporta dienai – gādājām balvas, meklējām tiesnešus un sacensību vietas. Jau vakar gandrīz viss bija gatavs – atlika vien sagaidīt pasūtītās cepurītes.
Man ir mazdārziņš, taču reti uz to izdodas aizbraukt, bet šonedēļ sanāca. Papļāvu zālīti un apkopu to. Protams, jāatrod laiks arī sešgadīgajai mazmeitiņai, kuru interesē sports. Šodien viņa solījās nākt uz Sporta dienu. Atliek vien cerēt uz labiem laika apstākļiem.
Tā kā esmu Zemgales Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs, cītīgi vēroju, kā veicas mūsu sportistiem, savukārt brīvajā laikā patīk izbraukt kādu līkumiņu ārpus pilsētas.
Šonedēļ patīkams moments bija latviešu iekļūšana Eirovīzijas finālā. Cenšos sekot līdzi visām aktivitātēm, vakaros skatos ziņas, panorāmu, no rīta izlasu presi – gribas kaut vismaz pārskriet pāri virsrakstiem, redzēt, kas notiek valstī, kas sportā.
Rīt, iespējams, man būs pirts, bet noteikti hallē skatīšos basketbolu, kad mūsējie cīnīsies par iekļūšanu olimpiādes finālā. Sporta diena man ir darbs, bet, ja cilvēkiem iespējams sagādāt prieku un viņi nāk spēlēt un piedalīties, tad tie ir svētki.
