Nu jau piekto gadu maija sākumu ne tikai jelgavnieki, bet arī laba daļa citviet Latvijā dzīvojošo gaida ar nepacietību.
Nu jau piekto gadu maija sākumu ne tikai jelgavnieki, bet arī laba daļa citviet Latvijā dzīvojošo gaida ar nepacietību. Un kā tad negaidīs, ja pašā pavasara plaukumā pie Jelgavas pils Lielupes krastā sarodas čaklie dēstu tirgotāji no visas valsts. Šajā brīdī aktīvai darbībai sāk niezēt nagi arī visiem, kas vēl nav aizmirsuši, kā tas ir – brīvdienas rītos parušināties balkona puķu kastes zemītē vai īstā rūķa centībā mēģināt apzaļumot ģimenes dārzu vai privātmājas pagalmu. Tā nu atliek aut kājas un “iejūgt bērīti”, lai iekļautos to daudzu desmitu tūkstošu skaitā, kas dodas sarūpēt kaut ko apkārtnes izdaiļošanai.
Šoreiz varēja nopirkt vai visu, ko sirds sakārojusi, garos ziemas vakaros pētot daiļdārzniecības žurnālus. Tagad, dod Dievs, izturību, uzņēmību un arī veiksmi sadēstīt visu iegādāto. Lai nesanāk tā, kā kādam izstādē redzētam kungam ar kundzi. Dzīvesdraugs no stādu parādes projām devās, abās rokās knapi varēdams panest sarūpēto daudzo dēstu klāstu, bet te pēkšņi kundzei sakārojās vēl kāds, un viņa, pamezdama savu purpinošo pavadoni, aizsteidzās pie pārdevēja. Sieviete laikam nedzirdēja pakaļ pikti noburkšķēto, ka pērn un aizpērn lielākā daļa sarūpētā tā arī palika nesastādīta un pāris mēnešu kaltējās dārza mājiņas pieliekamajā.
Jācer, ka šogad tā nebūs ne tikai šai ģimenei, bet arī visām pārējiem, kam no daudzveidības pārsteiguma apžilbušais skatiens lika tvert pēc makiem. Nepadomājot, vai paši spēs tikt galā ar daudzo sapirkto stādu bagātību.
