Pirms trim gadiem Jelgavā uz jaunbūvējamas rūpnīcas ceha jumta strādāja jumiķi. Cik var spriest, zinoši aroda meistari. Vismaz patlaban nav šaubu, ka viņi zināja, kā pareizi jāizmanto darba drošībai paredzētie palīglīdzekļi.
Pirms trim gadiem Jelgavā uz jaunbūvējamas rūpnīcas ceha jumta strādāja jumiķi. Cik var spriest, zinoši aroda meistari. Vismaz patlaban nav šaubu, ka viņi zināja, kā pareizi jāizmanto darba drošībai paredzētie palīglīdzekļi. Nav pamata apšaubīt viņu priekšnieku zināšanas, dodot darba uzdevumus un kontrolējot to izpildi, tostarp, vai strādājošie godprātīgi ievēro darba drošību. Tomēr notika nelaime – viens no strādājošajiem, iekrītot atvērtā jumta atverē, guva bīstamas traumas. Ārsti bija bezspēcīgi, un jaunais vīrietis nomira.
Pašlaik turpinās tiesas process, kurā mirušā māte cenšas panākt kompensāciju no uzņēmuma, kurā viņš strādāja, kā arī no tā vadītāja. Valsts darba inspekcija, kam jāuzrauga drošība darbavietās, jau sniegusi atzinumu, ka nelaimes iemesls ir drošības instrukciju neievērošana un kontroles trūkums pār būvlaukumā notiekošo. Pareizāk sakot, līdz galam nav bijuši izvērtēti visi iespējamie riski. Pašlaik ir gana pretrunīgas liecības, vai jaunais vīrietis godprātīgi pildījis darba drošības instrukcijas. Tajā pašā laikā, pietiekami labi zinot gadiem pastāvošo sistēmu “gan jau kaut kā, gan jau būs labi”, iespējams, līdzīgi kā citviet pie vainas būs vispārēja nevērība. Pirmkārt, darba devēju – pret saviem darbiniekiem un viņu apmācību, kā strādāt, lai nenotiktu nelaime. Otrkārt, pašu strādājošo – pret savu veselību un drošību. Galu galā tas ir nenormāli, ja vadībai strādnieki jāsoda materiāli par to, ka viņi nelieto ķiveres vietās, kur kaut kas var uzkrist uz galvas.
