Ar ES līdzfinansējumu Zaļenieku pagastā intensīvas lopkopības un laukkopības saimniecībā «Mežacīruļi» renovētas cieto un šķidro kūtsmēslu krātuves. Kā atzīst vides speciālisti, objekts pilnībā atbilst valsts prasībām dabas aizsardzībā.
Ar ES līdzfinansējumu Zaļenieku pagastā intensīvas lopkopības un laukkopības saimniecībā “Mežacīruļi” renovētas cieto un šķidro kūtsmēslu krātuves. Kā atzīst vides speciālisti, objekts pilnībā atbilst valsts prasībām dabas aizsardzībā.
“Mežacīruļu” saimnieks Juris Cīrulis piebilst, ka jūtams arī saimniecisks izdevīgums.
Kad pirms diviem gadiem tika izsludināta pieteikšanās Lauku attīstības plāna programmā “Standartu sasniegšana” lopkopības saimniecībām, “Mežacīruļi” vieni no pirmajiem iesniedza dokumentus Lauku atbalsta dienestā. Kā “Ziņām” skaidro Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Atbalsta daļas vadītāja Sniedze Āboliņa, viena saimniecība šajā atbalsta programmā var saņemt līdz 75 tūkstošiem eiro. “Mežacīruļi” visus paredzētos līdzekļus ieguldīja vides sakārtošanā. “Mēs esam nostājušies uz zaļās takas un vēlamies intensīvu lielražošanu savienot ar saudzīgu attieksmi. Līdz šim virca no mūsu fermām, kurās patlaban ir 220 slaucamu govju, līdz ar nokrišņiem nekontrolēti plūda uz laukiem un piesārņoja mazās upītes. Kūtsmēslus nebija iespējams pienācīgi ilgi uzglabāt, tādēļ, tos iestrādājot uz lauka, nebija atbilstoša efekta. Tagad kūtsmēsli būs, kā zemnieki saka, tādi, ka “var uz maizes smērēt”,” teica J.Cīrulis. Jaunizbūvētajā glabātavā paredzēta vieta līdz 6000 kubikmetriem cieto kūtsmēslu. No tiem šķidrā frakcija tiks savākta un iesūknēta 900 kubikmetru krātuvē.
Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Andris Ternovskis “Ziņām” sacīja, ka “Mežacīruļos” paveiktais viņu priecē. “Braukājot pa laukiem, daudzviet redz pamestas fermas un mēslu krātuves. “Mežacīruļos” padomju laikā būvētās ēkas pielāgotas mūsdienu prasībām un veiksmīgi izmantotas,” piebilda A.Ternovskis.
