Karlovi Varu kora koncertā Sv.Annas baznīcā diriģents Milošs Boks parādīja arī savu komponista talantu
Uz mana rakstāmgalda atrodas divas burtnīcas – viena no tām «Jelgavas mūzikas dzīve», otra «Mūzikas vēsture». Pirmajā top ieraksts – 2008. gada 16. augustā Jelgavā Sv.Annas baznīcā uzstājas Karlovi Varu jauktais koris diriģenta Miloša Boka vadībā. Nedaudz vairāk kā divas nedēļas aizritējušas kopš Rahmaņinova kora (Ķīle, Vācija) uzstāšanās. Vai ir kas kopīgs abiem kolektīviem? Tā ir vēlme nest Latvijai mūzikas vienojošo spēku, parādot kā garīgās, tā laicīgās mūzikas lappuses, kur liela vieta atvēlēta tautas dziesmai. Atšķirīgais – klasiskās programmas veidojums, aptverot galvenos mūzikas vēstures stilus, liekot akcentu čehu mūzikas attīstībā.Spēcīgs instrumentālists un komponistsM.Boks pirmām kārtām ir spēcīgs instrumentālists – ērģelnieks, pianists – un, protams, komponists. Ne velti koncerta ieskaņā skanēja divas viņa zīmīgākās kompozīcijas «Missa Solemnis» («Sirsnīgā mesa») – Sanetus ar autoru pie ērģelēm (M.Boks izpildīja arī tenora solopartiju) un kompozīcija solo un ērģelēm. Mūsdienīga, spilgta, izcilā franču komponista Olivjē Mesiāna skaņuraksta ietekmē neapšaubāma. Brīnišķīgi ērģeļu ievadi un starpspēles, ko veicis mūsdienu čehu mūzikas meistars M.Boks. Kompozīcija «Missa Solemnis» 1999. gadā skanējusi Ņujorkā, Kārnegī zālē, bet 2006. gadā par garīgās mūzikas kompozīcijām saņemta Romas pāvesta Benedikta XVI atzinība.Meistarības pārbaudeKatra kora meistarības pārbaude ir a cappella dziedājums. Te iemirdzējās čehu mūzikas vēsture – renesanses laikmeta komponista Ādama Mihves «Debesu kavalērija» – harmonisks, dzidrs kora skanējums. Savukārt čehu baroku pārstāvēja Františeka Briksī kompozīcija «Glorija», ko atskaņojot Karlovi Vari jauktais koris priecēja ar iejūtīgumu, skaistām balsīm un kompaktu skanējumu. Čehu romantisma pārstāvja Antonīna Dvoržāka vārds Latvijā vispirms saistās ar slāvu dejām, simfoniju «No jaunās pasaules», vokāli simfonisko darbu «Stabat mater», tagad tā būs arī šogad Latvijas Nacionālajā operā uzvestā opera «Nāra». Kora mūzika mums varbūt svešāka. M.Boks teic, ka Dvoržāka mūzikā saista tās dziļums un vienkāršība. Cikla «Dabā» divās daļās sadzirdējām tautisku daili, dejisku grāciju un melodiju eleganci. Manuprāt, tā bija viena no koncerta virsotnēm. Kā gari vilktā krievu tautas dziesma (protjažnaja) izskanēja tā saucamā pirms Mihaila Gļinkas laika izcilākā komponista Dmitrija Bortņaska «Heruvinskaja». Kāda kantilēna, kāds balsu saliedējums, cik neaptverami skaists kora skandējums! Karlovi Vari jauktajam korim salīdzinoši neliels sastāvs, bet visu izšķir meistarība. M.Boks a cappella programmas daļu diriģēja no galvas. Divas spilgtas personības atrodam Austrijas mūzikas vēsturē – ģeniālo Vīnes klasicisma pārstāvi Volfgangu Amadeju Mocartu un savdabīgu romantisma laikmeta skaņradi Antonu Brukneru. Mocarts bija saistīts ar Prāgu – tur panākumus guva «Figaro kāzas», pirmuzvedums Mocarta operai «Dons Žuans», tur tapa arī «Prāgas simfonija». Aizrautīgā enerģijā raisās Mocarta Mesas Re mažorā Credo daļa (pie klavierēm M.Boks). Jebkurš koncertējošais diezin vai tik apskaužami brīvi spēlētu šo pavadījumu. Taču ir viena piebilde – Mocarta Mesas Credo daļas temps varētu būt izsvērtāks, svarīgāks?Atraisās tautas dziesmāsA.Bruknera «Ofertorium» sarežģīti spriego, augstā tesitūrā iecerēto skaņurakstu koris izpildīja atzīstami. Iespējams, vēl pārliecinošāk klausītāji uztvertu čehu mūzikas opusus, ja būtu latviskoti teksti (kā tas bija Rahmaņinova korim no Vācijas). Citādi vērojām improvizatoriski brīvo trīs čehu tautas dziesmu priekšnesumu, noskaņojumu aptvērām, bet par ko skumjas, par ko līksme, prieks? Daudz aizrautīgāk, kā ierasts, Karlovi Vari jauktais koris dziedāja «Krauklīt’s sēž ozolā» un «Bēdu manu, lielu bēdu». Publikas sumināts, tas izpildīja M.Bokas oratorijas «Rūķīši no Krinicka ielejas» fragmentu. Vēl viena sen pārbaudīta atziņa – koris vislabāk skanēja altāra daļā baznīcas zālē. Jebkurš kolektīvs, izpildītājmākslinieks tiek ieinteresēti sagaidīts Jelgavas Sv.Annas baznīcā. Tas ir mācītāja Tāļa Rēdmaņa nopelns. Arī šoreiz bija svētīgi ieklausīties viņa viedajos, trāpīgi teiktajos vārdos, kas bija kā šā koncerta vadmotīvs.
