Tradicionālā veikalnieku un krodzinieku konkursa organizatori – Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācija un pilsētas Dome – nav domājuši konkursu atsvaidzināt, bet turpmāk gatavi apsvērt ierosinājumus.
Tradicionālā veikalnieku un krodzinieku konkursa organizatori – Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācija (JRTA) un pilsētas Dome – nav domājuši konkursu atsvaidzināt, bet turpmāk gatavi apsvērt ierosinājumus.
Pirms veikalnieku un krodzinieku ikgadējās vērtēšanas “Ziņas” vēlējās noskaidrot, vai konkursa organizatori plānojuši ieviest jauninājumus, kas atdzīvinātu zināmas rutīnas un formalitātes pārņemto pasākumu, kurš īsti nerealizē izvirzītos mērķus – paaugstināt pircēju un klientu apkalpošanas kultūru, veicināt veikalnieku un krodzinieku profesionalitāti.
Vai labākais tiešām tāds ir?
Patērētāji pēc rezultātu apkopošanas dažkārt vaicā, kāpēc kādai kafejnīcai piešķirts laureāta tituls, ja ikdienā tajā nemaz nedomā par apmeklētājiem, kas nevēlas ost cigarešu dūmus. Jā, formāli esot norāde par bērnu zonu, bet tā tiek ignorēta. Citi apmeklētāji pauda neizpratni, kāpēc ēstuve gadu no gada tiek slavēta, lai gan ēdiena kvalitāte pasliktinās un sākotnējo līmeni neizdodas noturēt. Vēl citi netiek skaidrībā, kāpēc apmeklētājam par labu atzītā ēstuvē nav iespējams pasūtīt pusporciju. Tas būtu tikai normāli, taču cilvēks saņem atbildi, ka tas nav paredzēts un līdz ar to nav iespējams. Klienti ievērojuši, ka ārzemnieki gan varot izvēlēties pusporciju. Protams, nav zināms, vai atbilstoši apjomam iekasēta arī nauda. Kādā tirdzniecības centrā strādājošie pa tālruni pēc tirgotavas apbalvošanas stāsta, ka diemžēl centrā izvietoto tirgotavu darbiniekiem tajā nav vietas, kur ieturēt maltīti. Darba apstākļu novērtējums atzīts par būtisku kritēriju, tomēr laikam palicis ignorēts, ja reiz objekts ticis labākajos. Tikmēr darbinieki līdzpaņemto pusdienas maltīti var ieturēt vienīgi uz soliņa, jo centrā izvietotās ēstuves izcenojums viņiem nav pa kabatai.
Nepilnību uzskaitījumu varētu turpināt.
Grēko ar patērētāju tiesībām
Arī no patērētāju tiesību viedokļa objektus vērtējot, lielākajā daļā varētu atrast virkni pārkāpumu. Pirms Patērētāju tiesību aizsardzības centra Jelgavas filiāles slēgšanas pagājušā gada sākumā tās darbinieces atzina, ka mūsu pilsētā tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumi nevar lepoties ar patērētāju tiesību ievērošanu. Daudzi grēko ar cenu zīmju uzlikšanu. Ne visos veikalos tās ir salasāmas, ne visur ievērota prasība norādīt preces cenu par kilogramu vai litru, lai patērētājs varētu orientēties, salīdzināt piedāvājumu attiecīgajā preču grupā un nepieciešamības gadījumā izvēlēties izdevīgāko. Daudzviet grēko ar svērtās preces svara neatbilstībām. Atsevišķos lasītāju norādītajos veikalos arī “Ziņas” pārliecinājušās par pircēju apskaitīšanas veidu, kad piemēram, norādīto 120 gramu vietā iesvērts 100 gramu konfekšu. It kā sīkums – veikalnieks iegūst piecus santīmus, bet pat vienas dienas laikā tā var sakrāties vērā ņemama summa. Patērētāju tiesību sargi pārliecinājušies, ka tirgotāji grēko ar regulāru svaru pārbaudi. Izplatīts domstarpību avots ir akcijas preces. Cenu zīmēs akcijas termiņš ne vienmēr tiek norādīts. Aizbildinoties ar darbinieku trūkumu, akcijas cenas nereti pie precēm paliek vēl krietni pēc tās beigām.
Frizētavas un citi pakalpojumu uzņēmumi bieži grēko ar lielu cenu amplitūdu. Piemēram, matu griešana un frizūras veidošana – no trim līdz 14 latiem, ķīmisko ilgviļņu ielikšana – no astoņiem līdz 16 latiem. Tā nedrīkstētu būt, jānorāda sīkāka gradācija, cik pakalpojums maksās īsiem, gariem, vidējiem matiem. Nevar būt arī tā, ka pirms darba frizieris pakalpojumu novērtē par astoņiem, desmit latiem, bet beigās pieprasa 16 latu.
Diemžēl līdzekļu trūkuma dēļ Patērētāju tiesību aizsardzības centrs no pagājušā gada vairākas filiāles, tostarp Jelgavā, slēdza. Līdz ar to tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji var brīvāk uzelpot un turpināt atkāpes no elementārām prasībām, par stingru prasību respektēšanu nemaz nerunājot. Ik reizi pēc informācijām par pircēju un citu pakalpojumu patērētāju problēmām redakcijā pieņemas spēkā jaunu negāciju vilnis. Arī hroniskais darbinieku trūkums nedz vairo apkalpošanas kultūru, nedz nodrošina kompetentu informāciju, kas svarīga specializētajos veikalos un pie pakalpojumu sniedzējiem.
Ierosinājumus var sūtīt
“Ziņas” jautāja, vai un kā pašvaldība kā viens no veikalnieku un krodzinieku konkursa organizatoriem plānojusi atdzīvināt rutīnas pārņemto konkursu un ieviest izmaiņas, lai tas nebūtu tikai ķeksīša pasākums, bet arī patērētāji justu kādu lietderību. Preses sekretāra Jāņa Zemenes atbilde ir lakoniska un formālisma tradīciju garā ieturēta. Viņš ar jautājumu mudina vērsties arī pie otra konkursa organizatora – JRTA – un norāda, ka pašvaldība ir atvērta jebkurām iniciatīvām, kas varētu motivēt uzņēmējus vēl vairāk paaugstināt pircēju un klientu apkalpošanas kultūru. Ar konkrētiem priekšlikumiem aicinām vērsties Domes Informācijas aģentūrā (tālrunis 3005522, e – pasts: dome@ dome.jelgava.lv) vai Ražotāju un tirgotāju asociācijā (3027404 vai 3022492, e – pasts: centrs@hotmail. com).
Preses sekretārs informē, ka 2004. gadā konkursam pašvaldība atvēlēja 500 latu finansējumu, 2005. gadā līdzekļu apmērs palielināts līdz 1500 latiem. Arī šogad paredzēts finansējums līdz 1500 latiem. Līdzekļi domāti ziedu un dāvanu iegādei konkursa uzvarētājiem. Noslēguma pasākumam un komisijai, lai tā varētu apmeklēt un novērtēt objektus, pašvaldība finansējumu nav piešķīrusi.
Ko jaunu varētu ieviest nākamgad
JRTA asociācijas priekšsēdētājs Imants Kanaška sarunas gaitā atzīst, ka nākamgad varētu papildināt konkursa nolikumu. Citādi Jelgavas konkurss kalpo kā pirmais posms Latvijas veikalnieku un krodzinieku sacensībai, kur pamattoni nosaka Latvijas Tirgotāju asociācija. Uz valsts konkursa pamata izstrādāts Jelgavas konkursa nolikums. “Uzreiz grūti pateikt, vai to iespējams papildināt. Pašlaik konkurence ir tik sīva, ka ikviens tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, kur vērojama slikta attieksme pret patērētājiem, “zāģē zaru, uz kura pats sēž”. Turklāt konkurence tikai palielināsies. Un līdzīgi kā visā pasaulē lielveikalos būs konveijers, bet mazajos, kur cenas būs augstākas, klientu varēs noturēt tikai ar apkalpošanas kultūru, laipnu un godīgu attieksmi. Un konkurence to varētu salikt pa plauktiem. Diezin vai konkurss ir tas, kas novērsīs visas negācijas. Protams, ikviens var izteikt savu attieksmi un ierosinājumus, bet cilvēki šinī ziņā ir paslinki.
Savukārt objekta veidols lielā mērā atkarīgs no cilvēkiem, kas veikalā vai pakalpojumu uzņēmumā strādā. Darbinieku problēma pašlaik ir liela, daļa aktīvo iedzīvotāju izbraukuši. Atkal tas pats tirgus likums – ja konkurence kaut kur samazinās, kā pašlaik darba tirgū, jāstrādā ar to, kas ir. Ir ļoti labi, apzinīgi darbinieki ar dabas dotu talantu un ir gadījuma cilvēki. Pircējam vienmēr taisnība, bet arī pārdevējs ir tikai cilvēks.”
Konkursa komisijas priekšsēdētājs, Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāles vadītājs Juris Volostņikovs īsti nepiekrīt, ka konkurss ir piefrizēts un nogludināts, kur nevienu slikto vārdā nesauc u.tml. Protams, katrā lietā, kas ilgst vairākus gadus, ir kāda rutīna. Tomēr objekti mainās, un ik gadu kādā jomā vērojamas patīkamas nianses, piemēram, bezmaksas ēdiens darbiniekiem. Ir arī jauni objekti, kas no komisijas locekļiem apmeklējuma reizē saņem negatīvus aizrādījumus, mazāk punktu. Lai neapvainotu kādu, tos vārdā nesauc, jo konkursa mērķis ir izvērtēt labākos. Tieši labais jāpopularizē, jo sliktā pietiek,– domā J.Volostņikovs. Viņš piekrīt, ka nākamgad, ja konkurss notiks, komisijā varētu iekļaut arī patērētāju tiesību speciālistu.
