Ārijs Strautnieks ir ģeogrāfijas skolotājs Garozas pamatskolā. Savā profesijā viņš strādā jau 37 gadus.
Ārijs Strautnieks ir ģeogrāfijas skolotājs Garozas pamatskolā. Savā profesijā viņš strādā jau 37 gadus. No tiem trīs pavadīti Ozolnieku vidusskolā, bet pārējie – Garozā. Tur izauguši arī abi bērni – dēls un meita.
Izglītību Ā.Strautnieks apguvis Latvijas Universitātē neklātienē, diploms iegūts 1964. gadā. Skolotājs jau četrus gadus ir pensijā, tomēr turpina strādāt un bagātināt savu audzēkņu zināšanas.
Darbabiedri viņu raksturo kā nenogurstošu optimistu, kas ne mirkli nezaudē interesi par ģeogrāfiju un spēj par jebkuru vietu Latvijā saistoši pastāstīt, tā aicinot arī citus ielūkoties vērīgāk savā apkārtnē un saskatīt to, kas parasti tiek palaists garām neievērots.
Ā.Strautnieks nu jau vismaz desmit gadu vada Jelgavas rajona ģeogrāfijas skolotāju metodiskās apvienības organizētās ekskursijas. Tās notiek Latvijas teritorijā. Tam, ka netiek braukts tālāk, ir divi iemesli: viens (negatīvais) – līdzekļu trūkums, otrs (pozitīvais) – ģeogrāfijas skolotājiem ir labi jāiepazīst Latvija, jo, pēc ilggadējā pedagoga vārdiem, nevar pasniegt mācību priekšmetu, ja to labi nepārzina un neizprot.
Ekskursijām Ārijs gatavojas īpaši, izpētot aplūkojamos objektus dabā, lasot par tiem literatūrā, pētot kartes. Viņš uzskata, ka ģeogrāfija nevar viena pati pastāvēt, tā cieši saistīta gan ar vēsturi, gan ar literatūru. Tāpēc savās ekskursijās skolotājs stāsta arī par attiecīgajās vietās notikušajām kaujām, ievērojamiem cilvēkiem u.c.
Tā iepazīta Zemgale, krustām šķērsām izbraukāta arī Latgale un Kurzeme. Savulaik pabūts ārpus Latvijas, pat Kamčatkā. Tomēr vistuvākā ir tēva māju apkārtne Auces pusē, Kokmuižas tuvumā, ko Ā.Strautnieks atguvis mantojuma ceļā. Arī tur jāieliek darbs un rūpes, jo viņa vecvectēvs, lai nopelnītu savu zemi, strādājis 28 gadus. Turp ekskursijās vesti darbabiedri un bērni ar mazbērniem. Izpētīts Dobes kalns, netālu esošais Bērzes upes sākums.
Tomēr lielākais sasniegums, skolotājaprāt, ir tas, ka viņa mūža intereses turpinās nākamajā paaudzē. Dēls Ivars Strautnieks gājis tēva pēdās un pirms diviem gadiem ieguvis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē ģeoloģijas doktora zinātnisko grādu. Pašlaik viņš strādā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē. Ārijs saka: «Nu jau mani koriģē dēls, viņš zina daudzas vietas, ko es vēl nezinu. Viņa ieteikumi dažreiz iznāk pat kā ekskursijas nagla. Ivars vienmēr aicina mani meklēt arvien ko jaunu.»
Savulaik ir gadījušies arī daži ar ģeogrāfiju saistīti kuriozi. Par vienu no tiem Ārijs stāsta: «Vedu vakarskolēnus ekskursijā pie Kornetu ezera Igaunijas pusē, jo tur bija labāks ceļš, nekā no Latvijas puses braucot. Gribēju parādīt tur aplūkojamās skaistās vietas. Vēlāk izrādījās, ka tur bija liegums un neviens svešinieks nedrīkstēja iebraukt. Mēs to nezinājām un braucām tikai tālāk. Pēc kāda laika šoferis saka, ka redz vīrus ar binokļiem. Mēs ņemam savus binokļus un arī skatāmies uz viņiem. Beigās viss noskaidrojās, tā nu dabūjām aizbraukt. Otrā dienā nepadevāmies un nolēmām to pašu ezeru apskatīt no Latvijas puses. Tur vismaz nebija liegums, bet diezgan liels līkums gan – ap 45 kilometriem.»
