Svētdien pulksten 17 vasaras koncertzālē Dzintaros Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris piedāvās amerikāņu komponistu mūzikas koncertu džeza noskaņās «3 Americas», informē rīkotāji.
Svētdien pulksten 17 vasaras koncertzālē Dzintaros Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) piedāvās amerikāņu komponistu mūzikas koncertu džeza noskaņās “3 Americas”, informē rīkotāji.
Pie LNSO diriģenta pults būs Gints Glinka, solists – džeza pianists Harijs Bašs. Programmā Ārona Koplenda “El Salon Mexico”, Džordža Geršvina “Rapsodija blūza stilā”, “Amerikānis Parīzē” un Leonarda Bernstaina simfoniskās dejas no mūzikla “Vestsaidas stāsts”.
“Jaunatnes vidū bieži vien valda uzskats, ka simfoniskā mūzika ir garlaicīga. Tādēļ, veidojot šo koncertprogrammu, ceram, ka tie cilvēki, kas, iespējams, atnāks pirmo reizi uz simfoniskās mūzikas koncertu, atklās sev patīkamas emocijas un jaunu pasauli,” teic G.Glinka, kas izvēlējies darbus, kuros vēdī džeza un Brodvejas mūziklu noskaņas.
Šajā koncertā pēc ilgāka klusuma brīža uz skatuves atgriežas džeza pianists H.Bašs, lai atkal kopā ar LNSO atskaņotu leģendāro D.Geršvina “Rapsodiju blūza stilā”.
Geršvins dzimis Odesas emigrantu ģimenē, izaudzis Ņujorkā un iemantojis atzinību ar džeza dziesmiņām, mūziku rēvijām un operetēm. Visā pasaulē kļuvis slavens ar satriecoši demokrātisko, patiesi atbruņojošo mūziku, kurā džezu un Brodvejas mūziklu apvienoja ar “nopietno” klasisko mūziku.
1923. gadā slavenais džeza orķestra vadītājs Pauls Vaitmens iecerēja sniegt koncertu, kurā dažādi tā laika populārie stili tiktu pārstāvēti “nopietnā” koncertzālē. Vaitmens aicināja divdesmitsešgadīgo komponistu Dž.Geršvinu sacerēt jaunu lielas formas skaņdarbu, kaut ko apjomīgāku nekā tas, kas parasti sastopams džezā. Komponists uzaicinājumam piekrita, taču drīz par to aizmirsa. Tikai tad, kad Geršvins laikrakstā “New York Tribune” par sevi izlasīja, ka viņš strādājot pie jauna klavierkoncerta, viņš saprata, ka tas ir nopietni, un nekavējoties ķērās pie darba. Strādājot dienām un naktīm, jaunais opuss tika pabeigts janvāra beigās, un 1924. gada 12. februārī notika tā pirmatskaņojums. Jau ar rapsodijas pirmajām taktīm – tagad slaveno ievada klarnetes glissando – skaņdarbs apbūra un sajūsmināja klausītājus.
Skaņdarbā “Amerikānis Parīzē” klausītāju gaida šķietami galvu reibinošs krāsu virpulis, lielpilsētas romantiķa nostaļģiskās ilgas un sapņi – tas viss ir šajā skaņdarbā. Skaņdarbs tapis pēc ceļojuma pa Eiropu, kura iespaidi bija tik spilgti, ka rosināja jauna skaņdarba rašanos. Speciāli šim skaņdarbam Geršvins Parīzē pat esot iegādājies speciālās taksometru taures. Šī mūzika inspirēja režisoru V.Minelli 1951. gadā radīt muzikālu filmu ar tādu pašu nosaukumu, kas ieguvusi sešus Oskarus, Kannu festivāla “Grand Prix” un citus apbalvojumus.
L.Bernstaina mūzikla “Vestsaidas stāsts” pamatā Šekspīra lugas “Romeo un Džuljeta” sižets, kas pielāgots piecdesmito gadu ASV, kad rasu naids un vardarbība jauniešu vidū bija nonākusi visu uzmanības degpunktā. Partitūrā meistarīgi apvienoti dažādi džeza elementi, Latīņamerikas ritmi un sabiedrībā populāru romantisku balāžu motīvi.
Latvijā līdz šim vēl neatskaņotais Ā.Koplenda “El Salon Mexico”, kas, starp citu, bija viens no iemīļotākajiem L.Bernstaina skaņdarbiem, ir viens no rosinošākajiem un krāsainākajiem Koplenda instrumentālajiem sacerējumiem. Tajā izmantota arī meksikāņu tautas mūzika.
