Apmēram ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu paziņu, radinieku vai draugu lokā kāda sieviete cietusi vai cieš no vardarbības. Sišana, kliegšana, draudēšana, neiecietība un pazemošana – ar to ik dienu nākas saskarties daudzām, arī Jelgavā.
Apmēram ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu paziņu, radinieku vai draugu lokā kāda sieviete cietusi vai cieš no vardarbības. Sišana, kliegšana, draudēšana, neiecietība un pazemošana – ar to ik dienu nākas saskarties daudzām, arī Jelgavā. Bēdīgajā pieredzē dalās Guna (vārds mainīts) – viņu pazemoja, sita un seksuāli izmantoja draugs. Sieviete cieta no varmākas, jo baidījās, līdz beidzot tam tika pielikts punkts…
2006. gada augustā “Latvijas fakti” veica iedzīvotāju aptauju, kurā noskaidroja viņu viedokļus par vardarbību ģimenē. Uz jautājumiem atbildēja 1007 cilvēki no dažādām Latvijas pilsētām.
Visvairāk cieš sievietes
Aptaujātajos Latvijas iedzīvotājos dominē uzskats, ka visbiežāk par vardarbības upuriem ģimenēs kļūst sievietes. Tā atbildēja 87,5 procenti respondentu, un tikai 3,2 procenti pārstāvēja viedokli, ka biežāk par tādiem kļūst vīrieši.
Gunai bija 17 gadu, kad viņa diskotēkā iepazinās ar nākamo draugu – izskatīgu, pāris gadu vecāku puisi. Jauniete nespēja iedomāties, ka jau drīz skaistā draudzība pārvērtīsies par lielāko murgu viņas dzīvē.
“Mācījos vidusskolas pēdējā klasē, draugs sākumā brauca ciemos, gājām uz ballītēm. Daudz runājām. Viņš jautāja par manām bijušajām attiecībām. Stāstīju, jo nesaskatīju tajā neko sliktu – kas bijis bijis. Draugs centās atstāt labu iespaidu uz vecākiem, tētim gan viņš nepatika jau pirmajās tikšanās reizēs. Mācības bija pametis, nestrādāja un dzīvoja uz savu vecāku rēķina. Drīz vien atklājās viņa greizsirdība – sevišķi, kad bija iedzēris, sāka man pārmest pagātni,” stāsta Guna.
Apmēram pēc pusgada draudzības viņa tika uzlūgta uz draudzenes kāzām. Protams, līdzi brauca arī puisis. Svētku vakarā, kad draugs bija pamatīgi iesilis, viņam atkal uznāca greizsirdības lēkme.
“Viņš mani uztvēra kā īpašumu un nespēja samierināties, ka nav mans pirmais vīrietis. Tas arī bija galvenais pārmetums. Draudzenes kāzu vakarā, nesagaidījis mičošanu, viņš ar varu un draudiem mani aizvilka uz māju, kur bija paredzēts izguldīt viesus. Kliedzot, pazemojot, grūstot pret sienu, spieda nodarboties ar seksu. Teicu, ka negribu un pretojos, tad viņš paķēra šņabja pudeli un sāka ar varu liet mutē alkoholu. Kad pretojos, sita… Ne tikai bļaustījās, rāva aiz matiem, spēra pa vēderu… Tas bija šausmīgi. Viņš rīkojās droši, jo zināja, ka mājā neviena cita nav. Izlādējies un mani izvarojis, aizmiga. Nezināju, kur bēgt nakts vidū svešā pilsētā. Man bija paniskas bailes no viņa. Bet sev apsolīju: jau rīt izbeigšu attiecības ar šo varmāku,” atceras Guna.
Aptaujā dalībniekiem tika jautāts, kā, viņuprāt, izpaužas vardarbība. Respondentu pārliecinošs vairākums atbild, ka vardarbību pret sievieti raksturo sišana, kliegšana, draudēšana, neiecietība. Arī gandrīz visus pārējos piedāvātos variantus – apsaukāšanos, piespiedu seksu, iepļaukāšanu, brīvā laika un interešu ierobežošanu – respondenti uzskata par vardarbības veidiem.
Vardarbība nav attaisnojama
Guna ar bailēm gaidīja kāzu rītu, lai palūkotos uz sevi spogulī, jo seja pulsēja un ribas sāpēja.
“Pirmais piecēlās draugs un mani apskāva – it kā nekas nebūtu noticis. Paskatījies noteica, lai aizejot uz tualeti un sakārtojoties. Bija sapampis vaigs, uztūkusi virslūpa un tumši violets labās acs plakstiņš. Raudāju, jo nezināju, ko iesākt, – atgriezties pie viesiem tādā izskatā nevarēju. Viņš mani “žēloja” un lūdza piedošanu. “Nemūžam,” pie sevis domāju. Pārējie viesi vēl gulēja, draugam sacīju, ka iešu uz staciju un ar pirmo vilcienu braukšu uz Rīgai (toreiz vēl dzīvoju galvaspilsētā). Biju pārvērtusies, sirdī nocietinājusies, nolēmusi draugu pamest. Viņš, to saprazdams, zvērēja, ka nekas tāds nekad neatkārtošoties,” stāsta Guna. Aizsūtījusi draudzenei īsziņu uz mobilo telefonu, ka spiesta steidzami braukt uz Rīgu, Guna ar draugu agri no rīta pameta kāzu pilsētu.
Aptaujas dalībniekos dominē (84,1 procents) uzskats, ka vardarbība pret sievieti nav attaisnojama. Tajā pašā laikā katrs otrais respondents (50,1 procents) atbildēja, ka izplatītākais tās veids ir fiziska iespaidošana, tomēr gandrīz tikpat liels skaits uzskata, ka emocionālā. Un tikai 1,7 procenti aptaujas dalībnieku uzskata, ka ģimenēs izplatītākā ir seksuālā vardarbība. Jāpiebilst, ka tieši vīrieši kā visvairāk izplatītāko norāda fizisko vardarbību.
Mokām pielikts punkts
Vilcienā visu ceļu Guna centās slēpt satūkušo seju no apkārtējo uzmācīgajiem skatieniem. Draugs ik palaikam atgādināja, ka tā viņam gadījies pēdējo reizi dzīvē, bet Guna neklausīja, tikai pa brīžam nobirdināja asaru un pie sevis apsolīja, ka piedos tikai uz brīdi.
“Pēkšņi man kļuva sevis žēl. Kā es tā varēju sev darīt pāri? Gandrīz gadu paciest emocionālos pazemojumus, ļaut sevi apsaukāt. Kāda es biju muļķe,” tagad secina Guna.
Pārdomājot dzīvi, viņa atceras drauga bieži draudēto: ja tu mani pametīsi, atradīšu veidu, kā tevi novākt, nedzīvos ne tavs nākamais vīrs, ne bērni… Gunai bija bail. Kā aizbēgt no sava pāridarītāja? Un tad liktenis “pasvieda ideju”.
“Pavasarī viņš saņēma pavēsti par iesaukšanu armijā. Teicu, ka noteikti gaidīšu mājās, rakstīšu vēstules un braukšu ciemos. Ar lielāko laimes sajūtu no rīta pavadīju viņu dienestā. Iesēdināju autobusā, zvērot, ka gaidīšu. Tikko tas bija aiz stūra, sapratu, ka manām mokām pielikts punkts. Pirmajā telefona sarunā pasacīju, ka nespēju ilgāk paciest pazemojumus. Drauga vārdā man zvanīja dienesta biedri un lūdza, lai atbraucot, ka viņš mēģinājis izdarīt pašnāvību. Bet es biju cieta kā akmens. Sākumā pārcēlos dzīvot uz citu pilsētu, kas ir patālu no Rīgas. Viņš mēģināja mani sameklēt caur vecākiem, bet viņi sacīja, ka neko nezina. Arī draudzenes bija brīdinātas. Draugam sākās cita dzīve, pavisam droši, ka ar sievieti, kas turpināja ciest viņa pazemojumus un pāridarījumus,” domā Guna. Nu viņa saprot, ka vajadzējis rīkoties citādi. Šodien pirmais solis no kāzu nama būtu uz policijas iecirkni.
Guna ir laimīgi apprecējusies, viņai ir mīlošs vīrs un gādīgs tētis abu meitiņai. Par šo gadījumu sieviete stāstījusi vien labākajai draudzenei, taču tagad, kad kopš sāpīgā notikuma pagājuši jau vairāk nekā desmit gadu, viņa ir gatava par to runāt.
Arī aptaujā lielākā daļa respondentu sacījuši, ka no vardarbības cietušajai sievietei nekavējoties jāpārtrauc kopdzīve ar varmāku un jāpārvācas dzīvot citur. 40 procentu uzskata, ka sievietei vardarbības gadījumā jāvēršas policijā. Viedokli, ka vajadzētu noklusēt un tikt galā pašai, pārstāvēja 14,6 procenti aptaujāto. Tajā pašā laikā Guna, izstāstot par notikušo tuviniekiem, varēja sagaidīt palīdzību no apkārtējiem, tā uzskata arī 53,5 procenti aptaujas dalībnieku.
***
Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieks Felikss Jasens:
Šā gada deviņos mēnešos policijā saņemti 922 izsaukumi par ģimenes un kaimiņu konfliktiem. No tiem 292 gadījumos konfliktētāji bijuši alkohola reibumā. Protams, sievietēm pāri tiek darīts visbiežāk, un tas galvenokārt notiek dzērumā. Taču ir arī citi ģimenes strīdi, piemēram, tēvam ar dēlu, mātei ar bērniem… Ļoti retos gadījumos ir vardarbība pret vīrieti. Grūti pateikt, vai nesaskaņās vienmēr vainojams viņš, jo sievietes bieži vien izprovocējušas stipro dzimumu uz šādu rīcību. Salīdzinājumā ar 90. gadiem, kad Jelgavā sāka strādāt pašvaldības policija, šodien izsaukumu uz ģimenes konfliktiem ir daudz mazāk. Manuprāt, cilvēki kļūst pieklājīgāki, attīstās viņu domāšana un aug dzīves līmenis.
***
Viedokļi, kā mazināt vardarbību ģimenē
– Jāmaina audzināšana ģimenē
– Skolas mācību programmā jāiekļauj tēma par attiecību veidošanu
– Jāpilnveido likumdošana
– Sievietei jāšķiras no vardarbīga vīrieša
***
Kādēļ sievietes turpina paciest vardarbību?
– Nav pietiekamu finanšu līdzekļu, lai uzturētu sevi un bērnus
– Nav kur dzīvot
– Uzticas partneru solījumiem, ka tas neatkārtosies
– Baidās no atriebības
– Kaunas par notikušo
– Bail no sabiedrības nosodījuma
– Netic, ka kaut kas varētu mainīties
– Uzskata sevi par vainīgu
