28. augustā apritēs 90 gadu kopš traģiskās 1918. gada augusta nakts, kad varmācīgā nāvē 38 gadu vecumā gāja bojā latviešu strēlnieku leģendārais komandieris.Viņu padomju vara 7. augustā ieslodzīja Maskavas Butirkas cietumā, kur trakoja sarkanais terors. Tūkstoši tur saļimuši zem čekistu lodēm. Drausmīgāka par badu bija morālā spīdzināšana, pratināšanas mokas. Neizdevās latviešu karavīru iecere – atbrīvot ieslodzīto pulkvedi, jo iesniegumu salti noraidīja čekas priekšsēdētājs J.Peterss. Viņa atbilde bija iespiesta laikraksta «Krievijas Cīņas» 30. augusta atvērumā ar paziņojumu, ka pulkvedis jau nošauts kopā ar kapteini Rubi.Brieža vecāki bija rentnieki Valmieras apriņķī. Grūtību un muižas smago klaušu dēļ 1882. gadā viņi devās prom no dzimtenes un apmetās Polockas apriņķa Lovšas pagastā. Tur 1884. gadā piedzima ceturtais, bet 1888. gada 24. jūnijā jaunākais dēls Fridrihs. Viņš bijis centīgs un apzinīgs zēns, kas vēlējies mācīties tālāk. 17 gadu vecumā tika pabeigta Daugavpils pilsētas skola. 1906. gadā F.Briedis sāka mācības Pēterpils Vladimira kara skolā, kuru pabeidza 1910. gadā. 1913. gadā viņš apprecējās ar Kseniju Lībermani. Daudz laika jaunajam virsniekam aizņēma dienests un gatavošanās mācībām Viļņas Kara akadēmijā. Ieceri iegūt augstāko militāro izglītību pārtrauca Pirmais pasaules karš. Pirmajā kara gadā viņš saņēma daudzus augstākos Krievijas apbalvojumus.1915. gada rudenī virsleitnants F.Briedis iestājās latviešu strēlniekos. Viņa vadībā notika leģendārās kaujas pie Plakāņiem, Veisiem un citās vietās. 1916. marta kaujās pie Ķekavas F.Briedis tika ievainots. 9. martā pienāca ziņa par dēla Jura piedzimšanu.Ziemassvētku kaujas decembrī viņš sagaidīja kapteiņa pakāpē un guva otru ievainojumu. Pēc izveseļošanās F.Briedim piešķīra pulkvežleitnanta pakāpi un viņš pārņēma 1. Daugavgrīvas pulku. 1917. gadā sākās cariskās armijas demoralizācija. To ar aktīvu darbību pret lielinieku aģitāciju vairāki latviešu un krievu virsnieki centās novērst. Nodevības rezultātā čeka tos iznīcināja kā padomju varas ienaidniekus, nošaujot vai sakapājot zobeniem.Latvijas neatkarības gados pulkvedim F.Briedim, kas līdztekus vēl četriem latviešu virsniekiem par varonību kaujas laukos bija apbalvots ar visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeni, iecerēto pieminekli neuzcēla. Viņa vārdā nosauca ielas Rīgā, Jelgavā un citās valsts pilsētās. 1940. gadā viņa vārdu un nopelnus centās izsvītrot no tautas atmiņas un Latvijas vēstures. Tas turpinājās arī vācu okupācijas gados, jo pārāk dziļas rētas latviešu strēlnieki bija cirtuši ķeizariskās Vācijas armijai. Tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas varējām atdot godu savam tautas varonim.1998. gada 28. augustā, pulkveža nāves 80. gadadienā, Rīgā, Pulkveža F.Brieža ielā 25, pie Rīgas 13. vidusskolas iesvētīja viņam veltīto pieminekli, ko veido trīs masīvu bluķu obelisks ar pulkveža bareljefu, uzrakstu zem tā un A.Čaka dzejas rindām.Arī Jelgavā pilsētas dome 1998. gada 13. augustā nolēma atjaunot 58 gadus slēpto pulkveža F.Brieža ielas patieso nosaukumu, kuru tai piešķīra 1924. gadā, nomainot toreizējo Konstantīna ielas nosaukumu. No 1940. gada jelgavnieki to pazina kā Jaunatnes ielu.Svinīgā ielas nosaukuma atjaunošanas ceremonija 1998. gada 29. augustā sākās ar dievkalpojumu Sv.Annas baznīcā, ko vadīja mācītājs Tālis Rēdmanis. Piedaloties domes, Aizsardzības akadēmijas, Kara muzeja, Zemessardzes pārstāvjiem, politiski represētajiem, skautiem, Latvijas Kara vēstures kluba strēlnieku formās tērptajiem dalībniekiem un daudziem jelgavniekiem, skanot pūtēju orķestra skaņām, valsts himnai un strēlnieku dziesmām, iela atguva savu nosaukumu.Šodien, kad esam redzējuši filmu «Padomju stāsts» un visus satrauc notikumi Gruzijā, ar patiesu un nopietnu attieksmi varam atcerēties un novērtēt senos notikumus, neļaujot tiem izgaist no tautas atmiņas un Latvijas vēstures.
