Man uzdāvināja žurnāla «Santa» abonementu visam gadam. Protams, es priecājos. Taču tā nu iznāca, ka janvāra pirmajos datumos biju ceļojumā.
Man uzdāvināja žurnāla «Santa» abonementu visam gadam. Protams, es priecājos. Taču tā nu iznāca, ka janvāra pirmajos datumos biju ceļojumā. Tāpēc pirmais, ko darīju atgriežoties, – ielūkojos savā pastkastītē gatava saņemt jauno žurnālu. Nekā nebija! Domāju: «Hm, varbūt vēl nav atnests!»
Draugi par mani smējās, jo vēl nedēļu pēc tam, kad žurnāli citiem jau sen bija atnesti, gāju pārbaudīt pastkastīti. Un zināt, uz ko es cerēju, – ka laimīgais mana žurnāla paņēmējs to būs jau izlasījis un atnesis atpakaļ.
Toties šonedēļ pastkastītēs rotājās visai interesanti reklāmas katalogi, kuros tiek piedāvāts viss, – līdzekļi matu ātraudzēšanai, notievēšanai, nepieceļoties no krēsla, gredzeni ar briljantiem (par dažiem latiem) un citas lietas. Gredzenus es nesāju tikai dažus, tos man nevajag. Tieva es jūtos tāpat, bez brīnumlīdzekļiem, turklāt labprāt kustos un negribētu visu laiku sēdēt un tievēt. Arī mati man ir ļoti īsi un tuvākajā laikā ataudzēt zeltenes cienīgu galvas rotu es netaisos. Tā nu katalogam nepievērsu uzmanību – lai stāv!
Jūs domājat kāds to paņēma? Muļķības. Tā tas tur stāvētu vēl mēnesi, ja vien es pati to pēc vairākām dienām nepaņemtu. Laikam jau man ir kāds vai nu ļoti izvēlīgs kaimiņš, vai arī nejaušs garāmgājējs ir labi zinājis, ko grib lasīt. Pēdējās nedēļās es īpaši vēroju situāciju pastkastītēs (mūsu tipa pastkastītēs viegli var redzēt, kādu presi lasa arī kaimiņi) un sapratu – vienkārši avīzes netiek ņemtas. «Zemgales Ziņas»,«Diena» un «Neatkarīgā Rīta Avīze» pastkastītēs mājo mierīgi, vismaz līdz vakaram neviens tās nemēģina izķeksēt. Acīmredzot mans nezināmais draugs ir bijis izvēlīgs un gribējis lasīt tieši žurnālu.
Parunāju ar draugiem, un, izrādās, arī viņiem ir īpaša žurnālu nosargāšanas sistēma. Gandrīz vai visi mani draugi, kas arī saņem mājās kādu žurnālu, speciāli datumos, kad to varētu atnest, ceļas agrāk un dodas ik pa brītiņam skatīties, vai pastnieks nav pastkastītē iemetis gaidīto lasāmvielu.
Nav citas morāles kā vien – rīta stundai zelts mutē! Jāceļas agrāk, nav ko slinkot un gulēt ilgi!
P.S. Vakar pie manām durvīm pieklauvēja pastniece un teica: «Jums tāda šaubīga pastkastīte, tāpēc uznesu žurnālu augšā.»
