Šķiet, daudziem gadījies novērst acis no laimīga pārīša, kas siltā pavasara saulītē sēž parkā un mīlīgi tiesā saldējumu vai pēc garas darbadienas lielveikalā grozā ieslidina visu nepieciešamo kopīgām vakariņām.
Šķiet, daudziem gadījies novērst acis no laimīga pārīša, kas siltā pavasara saulītē sēž parkā un mīlīgi tiesā saldējumu vai pēc garas darbadienas lielveikalā grozā ieslidina visu nepieciešamo kopīgām vakariņām. Brīžiem pārņem sajūta, ka visi atraduši savas otras pusītes, bet tu iepirksies un savu saldējumu vēl ilgi tiesāsi vienatnē. Visskaudrāk to apjauš, kad aiz loga aizvien skaļāk ņaud kaķi un ziedošajos ceriņu krūmos putniņi čalo pa divi. Tieši tad pēkšņi pārņem dabiska vēlme atrast savu cilvēku. Bet kur to meklēt?
Protams, neviens (varbūt izņemot kādu vecu gudru pareģi) nepateiks, kur un kad jāiet, lai sastaptu cilvēku, ar kuru tu vēlētos pavadīt ja ne visu dzīvi, tad vismaz pāris emocijām piesātinātu mēnešu, taču skaidrs ir viens – sēžot mājās, viņu nesatiksi. “Ziņas” veica nelielu aptauju, lai noskaidrotu, kur vērts doties un kur ne ar mērķi iepazīties.
Naktsklubā drīzāk ne
Vairums aptaujāto atzina, ka visnepiemērotākā vieta, lai dibinātu nopietnus kontaktus, ir bāri un naktsklubi, lai gan daži tieši tur sastapuši savas otrās pusītes. Interesanti, ka naktsklubos visbiežāk cer iepazīties daiļā dzimuma pārstāves, lai gan atzīst – tādas attiecības ir īslaicīgas.
Ko par sievietēm, kas izklaides vietā acīm redzami meklē nopietnas attiecības, domā puiši? Sandijs teic, ka tas ir bezcerīgi, un atzīst, ka pats ne reizi vien klubos no meitenēm paņēmis telefona numuru, bet tā arī nav piezvanījis. “Sievietes, kas uz klubu atnākušas nevis atpūsties, bet “copēt”, var sajust pa gabalu. Manu uzmanību drīzāk piesaista tās, kas par apkārtējiem neliekas ne zinis – ir jautras un bezrūpīgas –, nevis uzbāžas ar stulbām piezīmēm vai, vēl labāk, palūdz šķiltavas, lai aizsmēķētu cigareti. Es negribētu savu nākamo sievu sastapt pie bāra letes,” naktsklubs, viņaprāt, ir pārāk nenopietna vieta nopietnām attiecībām. Līdzīgs viedoklis ir arī Krišjānim: “Iepazīties naktsklubā nav neiespējami, taču lielākoties uz turieni cilvēki dodas izklaidēties. Ir daudz piemērotāku vietu, kur censties dibināt nopietnas attiecības.”
Varbūt strādājot…
Dažreiz apjausma, ka sastapts izredzētais, nāk pēc kāda laika, taču iepazīšanās vieta ir liktenīga. Piemēram, Aija ar nākamo vīru iepazinās, dejojot tautiskās dejas, kāda cita dāma – kopā strādājot. Lai gan pastāv uzskats, ka dienesta romāni nav vēlami, pieredze liecina, ka tā var rasties lieliska savienība. “Ar tagadējo vīru agrāk kopā strādāju. Ar laiku atklājām, ka mums ir kopīgs ne tikai darbs, bet arī intereses, un tagad laimīgi esam precējušies,” saka Inga. Līdzīgi domā arī kāda cita dāma, kurai pašlaik ir romantiskas attiecības ar bijušo kolēģi. Viņa pārliecināta, ka darba vieta, tāpat kā studijas, ir piemērota, lai dibinātu attiecības, jo, esot kopā diendienā, cilvēku var labāk iepazīt, turklāt, pirms radušās simpātijas, kolēģi viens otram ne reizi vien pamanījušies atklāt savus niķus. Pret attiecību veidošanu darbavietā ir Inguna. Viņa gan nenoliedz – tas, iespējams, tāpēc, ka ir grāmatvede un lieliski zina katra darbinieka algu. Ņemot vērā, ka vīriešu kārtas pārstāvji uzņēmumā pelna mazāk nekā viņa, romantiskas attiecības starp kolēģiem, pēc Ingunas domām, ir neiespējamas.
Par iepazīšanos strādājot, interesants stāsts ir arī Kitijai. “Agrāk dzīvoju Talsos. Vasarā strādāju pie mammas veikalā, un katru dienu uz turieni nāca kāds puisis, kas vienmēr pirka desmit čupačupsus. Nezinu, kur viņš tos lika, bet skaits bija nemainīgs. Laiku palaikam satikāmies, un uzzināju, ka viņš mācās Jelgavā, tāpēc “nejauši” arī es iestājos Lauksaimniecības universitātē, taču izrādījās, ka viņš pamanījies aiziet armijā. Biju nepatīkami pārsteigta, taču puisis, kas pirka čupačupsus, no dienesta drīz atgriezās, un tagad esam kopā jau piecus gadus.”
Draugi un draugu “tusiņi”
Apkopojot aptaujas rezultātus, kļuva skaidrs, ka piemērotākā vieta, kur iepazīties, ir draugu ballītes. Tās par labām atzina gandrīz visi respondenti. Tātad – jo plašāks draugu un paziņu loks, jo lielākas iespējas atrast izredzēto. Turklāt, kā liecina pieredze, nav svarīgi, vai “tusiņā” piedalās trīs vai trīsdesmit draugu un viņu draugu draugi.
“Lai gan meiteni, kas tagad ir mana sieva, pazinu jau agrāk, tā pa īstam ar viņu iepazinos un noskatīju drauga kāzās. Tā ir vislabākā vieta, kur iepazīties,” atzīst Kārlis. Viņam piekrīt arī pārējie aptaujātie, jo tādos pasākumos parasti sapulcējas līgavas un līgavaiņa radi un draugi, turklāt gaisotne ir gana romantiska, lai vērīgāk palūkotos apkārt.
“Ar tagadējo puisi mani iepazīstināja draudzene. Viņi bija bērnības draugi, kas pēc daudziem gadiem satikušies, tāpēc sarīkoja mazas svinības, uz kurām tiku uzaicināta arī es. Sākumā mazliet mulsi skatieni, pāris neveiklu vārdu… Bet, kad viņš mani veda mājās, likās, ka esam pazīstami veselu mūžību. Par kopā pavadīto laiku esmu parādā draudzenei, viņa mūsu kāzās noteikti būs vedējmāte, vēl tikai jāatrod vedējtēvs,” laimīga atklāj Sanita. Arī vairāki citi viņas paziņas esot iepazinušies draugu ballītēs, līdz ar to laimīgo pulks kļūst aizvien lielāks. Dažreiz kārtējās svinībās visi smej, ka viņiem ir sava iepazīšanās aģentūra.
Runājot par draugiem, jāpiemin arī “čats” un portāls “draugiem.lv”, jo daudzi uzskata, ka arī tā iespējams iepazīties. Lai gan neizdevās uzrunāt cilvēkus, kas iepazinušies, izmantojot internetu, Krišjānis atzīst, ka tādi pāri ir viņa paziņu lokā. “Piemēram, mans draugs. Viņš meiteni noskatīja “draugiem.lv” un aizsūtīja viņai vēstuli. Sākumā viņi tikai sarakstījās, pēc tam satikās un tagad jau dzīvo kopā,” drauga pieredzi atklāj Krišjānis.
Tātad – ja jūsu paziņu lokā ir kāds vai kāda, kas vēlas iepazīties, bet nezina, kur to var izdarīt, sarīkojiet vērienīgu pikniku, un varbūt tieši jūs kļūsiet par to, kas padarījis laimīgākas vismaz divas sirdis. Savukārt Veronika meitenēm, kuras vēlas iepazīties, iesaka doties uz upmalu copēt. Varbūt uz āķa uzķersies ne tikai kāda zivtiņa, bet arī puisis…
