Darba likumā oktobra beigās stājušies spēkā vairāki būtiski grozījumi, kas jāzina katram darba ņēmējam un meklētājam.
Darba likumā oktobra beigās stājušies spēkā vairāki būtiski grozījumi, kas jāzina katram darba ņēmējam un meklētājam.
Grozījumi likumā saistīti ar izmaiņām attieksmē pret grūtniecēm, terminēto darba līgumu termiņu, darba pārtraukumiem, atvaļinājumiem un nepilnu darbalaiku vecākiem, kuriem ir bērns invalīds. Samazināts gadījumu īpatsvars, kad strādājošajam tiks aprēķināta vidējā izpeļņa. Līdz šim likumā nebija noteikts tā atstādināšanas termiņš.
Vidējā izpeļņa – ejot atvaļinājumā
Darbinieks vidējo izpeļņu turpmāk saņems, tikai dodoties ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā un papildatvaļinājumā. Pārējos gadījumos, kad strādājošais nav darbā attaisnojošu iemeslu dēļ, (asins nodošana, mācības, kvalifikācijas paaugstināšana, ģimenes locekļa nāve u.c.), viņš saņems tikai atlīdzību, kas būs vienāda ar darba samaksu. Arī par dīkstāvi vairs nepienākas vidējā izpeļņa, bet tikai atlīdzība.
Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas galvenais darba inspektors Alberts Suveizda skaidro, ka vidējo izpeļņu rēķina no vidējās darba samaksas pēdējos sešos mēnešos, tajā ietilpst arī šajā laikā saņemtās prēmijas un cita darba devēja piešķirtā atlīdzība. Savukārt atlīdzībā ietilpst vienīgi darbiniekam noteiktā alga.
Galvenais darba inspektors uzsver, ka minētie nosacījumi neattiecas uz iedzīvotājiem, kas saņem tā saukto akorda algu jeb veic gabaldarbu. Viņiem joprojām ir tiesības minētajos gadījumos saņemt vidējo izpeļņu.
A.Suveizda atgādina, ka par darbu svētku dienās darbiniekiem jāsaņem dubulta samaksa. Savukārt grozījumi paredz strādājošajiem maksāt atlīdzību arī tad, ja viņi darba grafikā noteiktajā dienā attaisnojošu iemeslu dēļ nestrādā. Šis nosacījums attiecas uz gadījumiem, kad valsts noteiktās svētku dienas iekrīt darba dienā, piemēram, Jāņu brīvdienas ir otrdien un trešdien. Atbilstoši grafikam darbiniekam tajās būtu jāstrādā, taču svētku dēļ darbs netiek veikts. Tuvākā svētku diena, uz kuru šī prasība varētu attiekties, ir 18. novembris. Tā gan ir sestdiena, taču ir iedzīvotāji, kam atbilstoši grafikam būtu jāstrādā. Ja viņi šajā dienā attaisnojošu iemeslu dēļ darbu neveic, viņiem jāizmaksā atlīdzība.
Grūtniecība nevar būt šķērslis
Viens no būtiskākajiem grozījumiem Darba likumā saistīts ar grūtniecību. Proti, tas paredz, ka darba intervijā darba devējam kategoriski aizliegts jautāt pretendentei par grūtniecību. Līdz šim likumā bija izņēmumi, kas ļāva atteikt darbu grūtniecei, ja līgums tiek slēgts uz noteiktu termiņu un ja viņa grūtniecības laikā šo darbu nevarēs veikt. Piemēram, gadījumos, kad paredzamais ir grūtniecēm aizliegtais darbs nakts stundās.
Izņēmums bija noteikts arī tad, ja līguma termiņš faktiski sakrīt ar grūtniecības laiku, kas neļautu sievieti nodarbināt līdz darba līguma beigām un uz atlikušo laiku darba devējam būtu jāmeklē cits strādājošais.
Uzskaitītie izņēmumi likumā vairs nepastāv līdz ar ES prasību ieviešanu. Grūtniecība nevar būt šķērslis sievietes pieņemšanai darbā, lai gan darba devēji šīs izmaiņas vērtē kā zināmas neērtības.
Grūtnieces un pusaudžus līdz 18 gadu vecumam ar viņu piekrišanu darba devējs turpmāk var iesaistīt maiņu darbā vai strādāt virsstundas. Piekrišanai jābūt noformētai rakstveidā.
Terminētajiem darba līgumiem līdzšinējais divu gadu termiņš pagarināts līdz trim gadiem. Līdz ar to maksimālais, uz kuru var noslēgt līgumu uz noteiktu laiku, pašlaik ir trīs gadi. Tiem, kas strādā uz tā pamata, jāzina, ka, termiņam beidzoties, darba līgums automātiski uzskatāms par pagarinātu uz nenoteiktu laiku, ja neviena no pusēm nav pieprasījusi izbeigt un ja darba attiecības faktiski turpinās.
Koplīguma gadījumā – cita pārtraukuma kārtība
Tiem, kas strādā ražošanā, likumā ieviests jaunums par darba pārtraukumu. Līdz šim tas darbiniekiem bija jāpiešķir ne vēlāk kā četras stundas pēc darba sākuma. Taču lielos ražošanas uzņēmumos nav iespējams visiem vienlaicīgi doties pusdienu pārtraukumā. Tas nereti saistīts arī ar ražošanas specifiku. Likuma grozījumi paredz, ka darba koplīgumā var noteikt citu pārtraukuma piešķiršanas kārtību. Darba devējam jāņem vērā, ka tas iespējams tikai tur, kur pastāv un ir spēkā darba koplīgums. Ja tāds nav noslēgts, darbiniekiem jāpiešķir pārtraukums atbilstoši līdzšinējām likuma normām.
Paplašināts strādājošo loks, kam ir tiesības ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pieprasīt vasarā vai pēc vēlēšanās jebkurā citā laikā. Līdz šim tas bija iespējams vecākiem, kuriem ir bērns līdz trīs gadu vecumam. Tagad šādas tiesības ir arī darbiniekiem, kam ir bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam. Turklāt vecākiem, kam ir bērns invalīds, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ir tiesības pieprasīt nepilnu darba laiku. Līdz šim likumā šādas tiesības bija līdz bērna invalīda 16 gadu vecumam.
Liegts sodīt vai radīt nelabvēlīgas sekas
Darba likumā samazināts uzteikuma termiņš, ja strādājošais nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums. Līdz izmaiņām, uzteicot darbu šādā gadījumā, abām pusēm darba attiecības bija jāturpina vienu mēnesi. Pašlaik likumā noteikts desmit dienu termiņš.
Likuma grozījumi aizliedz strādājošo atstādināt no darba ilgāk par trim mēnešiem. Līdz šim termiņš, cik ilgi drīkst aizliegt darbiniekam atrasties darba vietā un strādāt, nebija noteikts. Tas gan neattiecas uz gadījumiem, kad no darba pieprasa atstādināt valsts institūcija, piemēram, prokuratūra. Atstādināšanas norma ieviesta, lai mazinātu līdzekļu tērēšanu, ja tā izrādījusies nepamatota un pēc ilgstošas tiesāšanās darbinieks atjaunots darbā, apmierinot blakusprasību par atalgojuma un kompensāciju piedziņu, skaidro A.Suveizda.
Darba likumā veiktas izmaiņas arī saistībā ar aizliegumu, kas var radīt nelabvēlīgas sekas. Proti, ja darbinieks pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības, piemēram, ziņo par darba drošības pārkāpumiem Valsts darba inspekcijai, darba devējam liegts strādājošo sodīt vai kā citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas, piemēram, samazināt algu vai atlaist no darba.
Aizliegums sodīt vai radīt nelabvēlīgas sekas attiecas arī uz gadījumiem, kad darbinieks informējis kompetentas iestādes vai amatpersonas par noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu darbavietā.
Līdz ar grozījumiem darba devējiem turpmāk jānodrošina vienlīdzīgas tiesības uz darbu un drošiem tā apstākļiem, kā arī to cienīgu algu neatkarīgi no darbinieka vai pretendenta seksuālās orientācijas. Tā nedrīkst būt izšķirošais apstāklis ne vien darba attiecību dibināšanā, bet arī to pastāvēšanas laikā – paaugstinot amatā, nosakot darba apstākļus, samaksu, profesionālo apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī uzteicot darba līgumu.
