Šur tur Latvijas veikalu plauktos nesen parādījusies «Rapšu eļļa». Tas nebūtu nekas neparasts, ja vien nepiesaistītu uzraksts «Ražota Iecavā».
Šur tur Latvijas veikalu plauktos nesen parādījusies «Rapšu eļļa». Tas nebūtu nekas neparasts, ja vien nepiesaistītu uzraksts «Ražota Iecavā».
Eļļu ražo SIA «Lauksaimniecības serviss», kas dibināta 1999. gada decembrī uz SIA «Iecaviņa» bāzes. Līdz šim firmas darbība bija izvērsta divos virzienos, viens no tiem – augkopība. Šim nolūkam Iecavas apkārtnē tiek nomāti apmēram 1000 hektāri zemes. Pagājušā gada rudenī 500 hektāros iesēti ziemas kvieši, 150 hektāros – ziemas rapsis, bet pavasarī aptuveni 150 hektāros paredzēts iesēt vasaras rapsi.
Ekonomiski izdevīgāk pārstrādāt pašiem
Otrs uzņēmuma darbības virziens ir graudu pirmapstrāde, kas iespējama, pateicoties firmas kaltēm. Lai uzlabotu pirmapstrādes kvalitāti un ražību, pagājušajā vasarā kalšu komplekss pilnveidots. Gan pašu audzētie, gan iepirktie attīrītie un izžāvētie graudi tiek realizēti akciju sabiedrībai «Balticovo» un SIA «Kesko Agro Latvija». Gandrīz 2000 tonnu rapša šogad eksportēts uz Somiju un Vāciju. Daļa no ievāktā – 100 tonnu – atstāta pašu uzņēmumā, jo nesen firmā darbu sāka rapšu eļļas ražotne. «No uzņēmuma 30 darbiniekiem pieci nodrošina jaunās ražotnes nepārtrauktu darba ciklu,» stāsta eļļas ražotnes vadītāja Rudīte Jaunzeme.
SIA «Lauksaimniecības serviss» pārvaldnieks Dainis Lagzdiņš pārliecināts, ka izejvielu eksports nevienā nozarē nav ekonomiski izdevīgs, tāpēc radusies iecere par rapša pārstrādi.
Diētisks un veselīgs produkts
Pašlaik pasaulē eļļa tiek ražota, lielākoties izmantojot rafinēšanu un ekstrahēšanu, tikai nelielu daļu iegūst ar aukstās spiešanas metodi. Patiecoties aukstās presēšanas tehnoloģijai, eļļa izmantojama kā diētisks un veselīgs uztura produkts, jo satur organismam nepieciešamo visu nepiesātināto taukskābju kopumu, dod enerģiju, labvēlīgi ietekmē imūno un sirds asinsvadu sistēmu. Tā kā produktam nav pievienoti stabilizatori, to ieteicams izlietot gada laikā un uzglabāt tumšā un vēsā vietā. Eļļai ir patīkama garša un rapsim raksturīgā smarža, kas netraucē pagatavot jebkuru ēdienu. Produktu iesaka lietot Latvijas diētisko produktu un uztura bagātinātāju izplatītāju asociācija «Daba veselībai».
Pirms sākt ražošanu, iecavnieki iepazinuši darba pieredzi līdzīgos uzņēmumos Lietuvā, Čehijā un Vācijā. Tad iegādātas nepieciešamās ražošanas iekārtas, bet iepriekšējā gada nogalē jau izspiesti pirmie rapšu eļļas litri. Pavasarī iecerēts ražotni paplašināt, lai pēc jaunās ražas novākšanas uzņēmums varētu strādāt ar pilnu jaudu.
«Šādu eļļu neražo nekur citur Latvijā, un tai varētu būt labs tirgus noiets, jo no ārvalstīm importētā ir krietni vien dārgāka. Piemēram, no ASV ievestā rapšu eļļa viena litra fasējumā maksā četrus latus, bet Iecavā ražotā atkarībā no tirgotāju uzliktā uzcenojuma – līdz vienam latam. Peļņa nav liela, bet, ņemot vērā zemo pirktspēju, cenu paaugstināt nav prātīgi,» uzskata firmas direktors Normunds Vāvers.
Rapsi izaudzēt nav viegli
Eļļas izejviela ir rapša mazās, koši dzeltenās sēkliņas melnos apvalkos, bet līdz to ieguvei ir ne mazums darāmā. «Agrotehniskās prasības šai kultūrai ir lielākas nekā graudaugiem,» skaidro SIA «Lauksaimniecības serviss» agronoms Ilmārs Bents. Rapsim vajadzīga labi sagatavota augsne, precīzs sējas dziļums, dīgstu un augšanas periodā – aizsardzība pret kaitēkļiem. Miglošana ir dārgs, bet obligāts process, citādi krustziežu spradzis tikko sadīgušos augus nograuzīs pāris dienu laikā. Arī rapša kulšana ir specifiska – lai izvairītos no zudumiem, kombaina bunkuram jābūt hermētiskam, citādi pa niecīgāko spraugu mazās sēkliņas iztecēs kā ūdens. «Paši pērn kūlām ar «John Deere», bet arī veco labo «Jeņiseju» iespējams hermetizēt tā, lai varētu izmantot. Vēl viens svarīgs nosacījums – nokultās rapša sēklas jāizžāvē vienas dienas laikā, jo tās ātri karst un pelē,» stāsta agronoms.
Kaut gan tehnoloģija ir sarežģīta, zemnieki arvien biežāk izvēlas audzēt rapsi. SIA «Lauksaimniecības serviss» rapša audzētājiem piedāvā ar daļēju pēcapmaksu iegādāties kvalitatīvu Vācijā iepirktu sēklu (izsējas norma ir tikai četri līdz pieci kilogrami uz hektāra). Izveidota sadarbība ar firmu «Latagra», kas pēc vienošanās kreditē minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādi. Agrāk, lai ievērotu augu seku, tika sēts āboliņš, taču pēdējā laikā lopbarības nozare ir krietni sašaurinājusies, tāpēc rapsis ir lieliska alternatīva. Darbojoties kā augsnes uzlabotājs, tas uz citiem augiem atstāj labu pēcietekmi vēl trīs četrus gadus.
Vērtīgs lopbarības produkts ir rauši, kas paliek pāri pēc eļļas izspiešanas, jo tie satur ap 30 procentu proteīna un gandrīz 20 procentu eļļas. Pieaicinot Bauskas rajona Veterinārās pārvaldes vadītāju Jāni Biti, veikts eksperiments, kurā noskaidrots, ka dienā, izēdinot govij kilogramu raušu, izslaukums palielinās par trim litriem, uzlabojas piena kvalitāte. Raušus var iegādāties SIA «Lauksaimniecības serviss» eļļas ražotnē, bet vairumpircēji tiek nodrošināti ar uzņēmuma transportu.
