Pēc oficiāliem datiem, pēdējos gados ēnu ekonomikas īpatsvars valstī ir ap 18 procentu no iekšzemes kopprodukta. Ievērojamu tā daļu veido nelegālā nodarbinātība.
Pēc oficiāliem datiem, pēdējos gados ēnu ekonomikas īpatsvars valstī ir ap 18 procentu no iekšzemes kopprodukta. Ievērojamu tā daļu veido nelegālā nodarbinātība. Lai efektīvāk ar to cīnītos, Labklājības ministrijas darba grupa, kurā bija iesaistīti Valsts darba inspekcijas (VDI) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti, apzinājusi galvenās nepilnības un izstrādājusi priekšlikumus nelegālā darba ierobežošanai. Tie skar izmaiņas likumdošanā, infrastruktūras uzlabojumus, kā arī informēšanas un konsultēšanas pilnveidi.
VDI un VID ir galvenās institūcijas, kas nodarbojas ar nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanu un izskaušanu.
Apkarošanas rezultāti
VDI, veicot darba tiesisko attiecību uzraudzību, kontrolē, kā darba devēji un strādājošie pilda pienākumus, ko nosaka darba līgumi un koplīgumi, veic pasākumus, lai sekmētu domstarpību novēršanu starp darba devēju un strādājošajiem. Pērn VDI atklājusi 936 nelegāli strādājošos. No tiem darba līgumi noslēgti ar 658, bet ar 278 cilvēkiem darba attiecības netika turpinātas. Lielākais atklāto nelegāli nodarbināto skaits bijis Rīgā – 204, Jelgavā – 101, Valmierā – 82, Daugavpilī – 70. Visvairāk nelegāli strādājošo konstatēts būvniecībā – 27 procenti – un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – 21 procents. Tālāk ar 11 procentiem ir mazumtirdzniecība un septiņiem – lauksaimniecība. Komunālo, sociālo un individuālo pakalpojumu jomā konstatēti četri procenti nelegāli nodarbināto. Šā gada pirmajos četros mēnešos apmeklēti 1319 uzņēmumu, kur atklāti 536 nodarbinātie bez darba līgumiem. Pēc pārbaudēm jauni darba līgumi noslēgti ar 398, bet no darba atbrīvoti 135 cilvēki.
VID savukārt veic pasākumus, lai mazinātu “aplokšņu” algas – represīvus pasākumus (nodokļu audits, tematiskā kontrole), preventīvus pasākumus (pārbaudes, novērošanas, datu ticamības novērtējumus, kā arī izglītojošus). Pērn valstī bija 14,12 tūkstoši nodokļu maksātāju (izņemot zemnieku, zvejnieku saimniecības un individuālos komersantus), kam nebija neviena darbinieka. No tiem 81 nodokļu maksātājam apgrozījums bija no 100 tūkstošiem līdz vienam miljonam latu. Šā gada četros mēnešos tematiskajās pārbaudēs visbiežāk konstatētie pārkāpumi ir nepareizi aprēķināti un/vai maksāti nodokļi no strādājošo algām, nav noslēgti darba līgumi, VID iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli ietvertie dati neatbilst uzņēmuma grāmatvedības datiem.
Pierādīšanas problēmas
Darba grupas priekšlikumi nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai skar izmaiņas likumdošanā, infrastruktūras uzlabojumus, kā arī informēšanas un konsultēšanas darba pilnveidi. Uzsvērta virkne praksē pastāvošo problēmu. Viena attiecas uz VDI un VID amatpersonu grūtībām pierādīt darba līguma noslēgšanas faktu uzņēmumos, jo lielākoties tie tiek “uzrakstīti” pēc pārbaudes. Problēmas sagādā tas, ka līgumi un darba laika uzskaites dokumenti neatrodas darbavietā. Nereti ir situācijas, kurās gan darba devēji, gan strādājošie sniedz pretrunīgu un “nepatiesu” informāciju par darba laiku un algu, tādējādi liedzot iespēju pierādīt izmaksāto summu un aprēķināt nesamaksātos nodokļus un nodevas.
Kā risinājumu darba grupa piedāvā veikt grozījumus Darba likumā, paredzot iespēju nodrošināt darba līgumu vai kopiju atrašanos darbavietā, kā arī noteikt darba devējiem pienākumu katru strādājošo pirms darba sākšanas reģistrēt VID iestādē. Vienlaikus speciālisti ierosina starp darba devēju organizācijām un darbinieku arodbiedrībām noslēgt ģenerālvienošanos, kas attiektos uz visiem attiecīgajā nozarē iesaistītajiem.
Liegums piedalīties konkursos
Darba grupa arī secinājusi, ka Komerclikumā nav noteikta obligāti izmaksājama atlīdzība par darbu komercsabiedrības valdes locekļiem. Tādējādi, izmaksājot algu, šiem cilvēkiem var nemaksāt sociālās iemaksas un ienākumu nodokli. Ņemot vērā, ka šo uzņēmumu īpašnieki nav ieinteresēti pieņemt darbiniekus un maksāt algas, viņi arī sev likumīgi var nenoteikt un nemaksāt algu un līdz ar to arī nodokļus. Tāpēc speciālisti piedāvā veikt izmaiņas likumos un noteikt pienākumu darba devējam samaksāt VID neieturētā nodokļa summu un soda naudu, ja darba devējs strādājošajam izmaksājis grāmatvedības uzskaitē neiekļautus ienākumus.
Speciālisti atzinuši, ka negodīgajiem uzņēmējiem, samazinot ražošanas izmaksas, ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumu konkursos. Lai šo problēmu atrisinātu, ierosināts Publisko iepirkumu likumā noteikt aizliegumu no trīs līdz pieciem gadiem piedalīties iepirkumu konkursos tiem darba devējiem, kuru uzņēmumos konstatēti nelegālā un nereģistrētā darba gadījumi.
Savukārt, lai novērstu situāciju, kad uzņēmuma vadītāji mutiska uzņēmuma līguma aizsegā darbiniekus nodarbina nelegāli, speciālisti iesaka veikt izmaiņas Civillikumā, paredzot, ka uzņēmuma līgumi slēdzami rakstveidā. Gadījumos, kad darba devēji apzināti izvairās un neielaiž uzņēmumos inspektorus, darba grupas pārstāvji ierosina noteikt VDI tiesības sastādīt administratīvo protokolu bez darba devēja klātbūtnes, kā arī noteikt naudas sodu ne tikai darba devējam, kas nodarbina cilvēkus bez darba līguma, bet arī strādājošajiem, kas strādā bez tā. Papildus tam speciālisti iesaka samazināt vai atbrīvot no naudas soda, ja viena iesaistītā puse par nelikumībām darbavietā paziņo VDI vai VID.
Kad mājas ceļ “saviem spēkiem”
Attiecībā uz būvobjektiem tiek rekomendēts ģenerāluzņējam izveidot objektā nodarbināto sarakstu, tādējādi izvairoties no situācijas, ka viņi nav informēti par visiem tajā strādājošajiem. Bet, lai novērstu nelegālo celtnieku brigāžu nodarbināšanu privātmāju celtniecībā, kad māja it kā tiek celta “saviem spēkiem”, speciālisti ierosina definēt šo jēdzienu un noteikt, ka privātpersona būvniecībā var iesaistīt tikai ģimenes locekļus un pašnodarbinātos, bet juridiskā persona – darbiniekus, ar kuriem ir noformētas darba attiecības.
Tā kā pašlaik normatīvajos aktos nav definēti jēdzieni “nelegālais darbs” un “nereģistrētā nodarbinātība”, ierosināts izstrādāt jaunu likumu, lai apkarotu nelegālo un nereģistrēto nodarbinātību, iekļaujot tajā nelegālā darba un nereģistrētās nodarbinātības definīcijas. Ieteikts arī izveidot vienotu nodarbināto reģistru, kurā apkopotu informāciju par visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Turklāt cilvēkiem, pirms kļūt par nodarbināto, tajā būtu jāreģistrējas, kā apliecinājumu saņemot identifikācijas karti un rakstisku apstiprinājumu.
Savukārt, lai sabiedrībai skaidrotu ieguvumus un zaudējumus, strādājot nelegāli, kā arī nodokļu maksāšanas mērķus un to izlietojumu, par šiem jautājumiem nepieciešams aktīvāk informēt darba devējus un darba ņēmējus. Ieteikts arī izstrādāt jaunu Darba devēju rokasgrāmatu un sagatavot informatīvus materiālus par darba tiesisko attiecību jautājumiem.
***
Valsts ieņēmumu dienesta konstatētās problēmas
– Nav iespējams pierādīt, ka persona bijusi nodarbināta, kāds ir nodarbināšanas periods.
– Nevar pierādīt, kāda ir faktiski izmaksātā darba alga, no kuras aprēķināt nesamaksātos nodokļus un nodevas.
– Gan darba devēji, gan darba ņēmēji sniedz pretrunīgu, “nepatiesu” informāciju gan par darba laiku, gan algu.
– Nav vienota reģistra, kurā būtu uzskaitīti visi būvobjekti.
– Nav iespējams pierādīt, ka privātmāju celtniecībā nodarbināts nelegāls darbaspēks, jo īpašnieks aizbildinās, ka būvniecību veic saviem spēkiem.
– VID nav pierādījumu, lai šo informāciju apšaubītu un atbilstoši rīkotos. Bieži vien tikai pēc darba attiecību pārtraukšanas bijušie darba ņēmēji sniedz patiesu informāciju, bet arī šajā gadījumā nereti pierādījumu vairs nav.
Valsts darba inspekcijas konstatētās problēmas
– Ir grūti pārbaudīt darba līguma noslēgšanas faktu uzņēmumos.
– Darba līgumi tiek “uzrakstīti” pēdējā diennaktī pēc pārbaudes objektā.
– Darba līgumi un darba laika uzskaites dokumenti neatrodas darbavietā;
– Uzņēmuma līgumi tiek slēgti mutiski.
– Darba devēji apzināti izvairās un neielaiž uzņēmumos inspektorus, līdz ar to viņus par pārkāpumiem nav iespējams sodīt.
– Galvenie būvuzņēmēji nav informēti par visiem objektā strādājošajiem.
