Tikai Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības un Meža fakultātē var iegūt augstāko izglītību lauksaimniecības un meža zinātnēs.
Tikai Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauksaimniecības un Meža fakultātē var iegūt augstāko izglītību lauksaimniecības un meža zinātnēs. Pēc fakultāšu absolvēšanas daļa speciālistu paliek strādāt savās saimniecībās, ieguldot zināšanas to attīstībā. Vieni, neraduši karjeras iespējas mūsu valstī, dodas peļņā uz ārzemēm, bet liela daļa darbu sāk valsts iestādēs. “Ziņas” rubrikā “Jaunais speciālists” rakstīs par jauniešiem, kas ieguvuši augstāko izglītību laukkopībā, dārzkopībā, dzīvnieku, veterinārijas un meža zinātnēs.
Sanita Kļava 2005. gadā absolvēja LLU Lauksaimniecības fakultāti (LF) un dārzkopības studiju noslēgumā ieguva lauksaimniecības zinātņu bakalaura grādu lauksaimniecībā. Viņa augusi Sidrabenes pagastā, mācību laikā Jelgavā iepazinās ar studiju biedru Oskaru, apprecējās un pārcēlās dzīvot uz viņa dzimto pusi – Talsiem.
Kāpēc izlēmi studēt lauksaimniecību?
Pēc vidusskolas nebija vēl skaidrs, par ko vēlos kļūt, zināju tikai to, ka noteikti jāstudē. Un tad “zvaigznes sabīdījās” tā, ka nokļuvu LLU. Izskatot plašo studiju piedāvājuma klāstu, izlēmu stāties tieši LF. Ne mirkli neesmu nožēlojusi, ka mācījos šajā fakultātē, jo iegūtās zināšanas ļoti noder, tagad studējot LLU Ekonomikas fakultātes maģistrantūrā.
Ko dari pašlaik?
Strādāju Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Tiešo maksājumu daļā, esmu vecākā referente. Darbs saistīts ar platību maksājumu iesniegumiem. Pavasarī tiek sagatavotas dokumentu paketes zemniekiem, tās ietver iesniegumu veidlapas, lauku bloku kartes un rokasgrāmatu platību maksājumu saņemšanai. Šos materiālus izsniedzam pretendentiem, vēlāk pieņemam aizpildītus iesniegumus, un sākas to administrēšana. Informācija jāievada datu bāzē, pēc tam jāskata to pareizība, atbilstība. Konstatējot neprecizitātes, sazināmies ar atbalsta pretendentiem. Viena pretendenta dokumentus izskata līdz pat sešiem un vairāk darbiniekiem.
Brīžiem man jābūt arī konsultantei, lai gan tas neietilpst tiešajos darba pienākumos. Zemnieki pārsvarā ir jauki cilvēki.
Ziemā, kad pieteikumu administrēšana beigusies, paaugstinām kvalifikāciju, iegūstam jaunas zināšanas.
Man apkārt ir ļoti jauki kolēģi, patīkami darba apstākļi. Diezgan bieži organizējam izklaides un atpūtas pasākumus, lai relaksētos no ikdienas. Kolektīva vienotībai tas ir ļoti svarīgi.
Kā pavadi brīvo laiku?
Ir reizes, kad apmeklējam kādu pasākumu kopā ar draugiem, ir arī nedēļas nogales, kad pēc darba gribas vienkārši atpūsties un neko nedarīt. Patīk “pašeptēties” pa mazdārziņu, it sevišķi rudenī, kad redzami darba augļi. Ļoti saista jūra, tā iedvesmo…
Cenšos pēc iespējas biežāk ciemoties Jelgavā pie draugiem un ģimenes. Zemgale un Jelgava joprojām man ir ļoti mīļas.
Kā vērtē lauksaimniecības politiku mūsu valstī?
Manuprāt, tā visnotaļ vērsta uz lauku iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu. To pierāda ES Kopējā lauksaimniecības politika, ko veiksmīgi realizē valstī. Tā ietver dažādus struktūrfondus, kas ir finansiāla palīdzība konkrētiem mērķiem, Lauku attīstības plāna pasākumi un maksājumi par apsaimniekotajām platībām.
Par to, ka atbalsts lauksaimniekiem aizvien palielinās, liecina skaitļi. Piemēram, 2003. gadā izmaksātais atbalsts bija 54,9 miljoni latu, 2004. gadā jau 110,5 miljoni, savukārt 2005. gadā sasniedza 229,5 miljonus latu. Visa šī nauda nonāca pie lauku iedzīvotājiem. Tas nav mazs kāpums.
LLU Lauksaimniecības fakultātē studijām šogad pieteikušies vairāk jauniešu. Vai pieprasījums pēc lauksaimniecības izglītības sāks palielināties?
Protams, Lauksaimniecības fakultātei jāpastāv. Speciālisti valstī ir vajadzīgi. Un tik augstā līmenī tos sagatavo tikai LF. Pozitīvi fakultātes darbībā vērtēju to, ka studentiem palielinās praktisko apmācību apjoms. Tas ir svarīgi, jo tieši praksē pierādās, cik labi apgūta teorija.
