Zviedrijas fermeri saņem 20 veidu subsīdijas, bet tos, kuri spiesti pamest lauksaimniecību, ar dažādām atbalsta programmām iesaista citās nozarēs.
Zviedrijas fermeri saņem 20 veidu subsīdijas, bet tos, kuri spiesti pamest lauksaimniecību, ar dažādām atbalsta programmām iesaista citās nozarēs.
Valdīšana 300 km no galvaspilsētas
Zviedrijā nozaru (arī lauksaimniecības) vadība ir decentralizēta, un institūcijas, kas veic dažādas administratīvas funkcijas, tiek apzināti izvietotas ārpus galvaspilsētas. Zviedrijas lauksaimniecības valde mīt Jončepingā 300 kilometru attālumā no Stokholmas. Iespaidīgajā ēkā strādā vairāk nekā 500 ierēdņu, un viena no galvenajām lauksaimniecības valdes funkcijām ir subsīdiju administrēšana, fermeru informēšana un kontrole, lai finansiālais atbalsts tiktu tikai tam un tikai tik, cik pienākas.
Subsīdiju samazināšana modernizēja saimniecību
Par to cik daudzveidīga un komplicēta ir lauksaimnieku subsidēšanas sistēma Zviedrijā, stāsta lauksaimniecības valdes Finansu departamenta direktors Hanss Andersons:
«Lai raksturotu, kā iestāšanās Eiropas Savienībā ir izmainījusi Zviedrijas fermeru subsidēšanas politiku, ir jāatskatās uz astoņdesmito gadu beigām. Pirms iestāšanās ES Zviedrijas fermeri par savu produkciju saņēma augstāku samaksu nekā viņu kolēģi citās Eiropas valstīs. Augstāka bija arī lauksaimniecības preču pašizmaksa. Tā tas nevarēja turpināties, jo tirgu apdraudēja lētā importa pārtika. Tāpēc, lai lauksaimniecības atbalsta apjoms būtu līdzvērtīgs ar pārējām valstīm, valdība nolēma samazināt subsīdijas fermeriem. Tas, protams, radīja negācijas. Bet šis nepopulārais valdības lēmums bija nepieciešams, lai padarītu mūsu lauksaimniecisko ražošanu konkurētspējīgu Eiropas tirgū. Fermeri bija neapmierināti, jo viņu ienākumi samazinājās. Mazās neefektīvās saimniecības bankrotēja, tika atbalstīta lielu efektīvu fermu veidošanās, samazinājās lauksaimniecībā nodarbināto skaits. Var teikt, ka gatavošanos dalībai ES fermeri uztvēra negatīvi.
Tomēr tagad jāatzīst, ka iestāšanās ES devusi pozitīvu efektu lauksaimniecībā. Ir ievērojami paplašinājies preču realizācijas tirgus, līdz ar to par 5 – 7% audzis arī ražošanas līmenis. Īpaši tas sakāms par piena un cūkgaļas ražošanu. Un, kaut arī samaksa par produkciju fermeriem samazinājās, šie zaudējumi tika kompensēti ar subsīdijām. Protams, var pievērsties spekulatīvām apcerēm par to, kā būtu, ja mēs nebūtu iestājušies ES. Tomēr jāatzīst, ka kopumā situācija lauksaimniecībā ir uzlabojusies, lai gan liela fermeru grupa – mazu saimniecību īpašnieki – neizturēja konkurenci un zaudēja savu tradicionālo biznesu.»
«Vai Zviedrijā ir atbalsta programma cilvēkiem, kas bijuši spiesti pamest lauksaimniecību un meklēt citu nodarbi?»
«Protams, šāda programma ir. Tiek realizēti projekti, kas paredz jaunu darba vietu radīšanu laukos. Ievērojama finansējuma daļa nāk no ES. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Zviedrijas ziemeļu reģioniem, kur ir nelabvēlīgi apstākļi. Skarbs klimats, nelielas lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Finansiālais atbalsts šo reģionu iedzīvotājiem ir tāds, lai viņu ienākumi būtu tikpat lieli kā iedzīvotājiem labvēlīgākos rajonos.»
Divdesmit veidu subsīdijas
«Kādi ir fermeru subsidēšanas veidi Zviedrijā?»
«Fermerus finansiāli atbalsta vairākos veidos. Pirmkārt jāmin eksporta subsīdijas, kas veicina mūsu preču realizāciju Eiropas tirgū, paaugstina to konkurētspēju. Ir reģionālā atbalsta subsīdijas, no tām 25% maksā ES, bet pārējo – Zviedrijas valdība. Savukārt subsīdijās par lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāriem noteicošā ir ES finansējuma daļa. Vēl ir atbalsta programmas jaunajiem fermeriem, meža izstrādātājiem, saimniecībām, kas ražo ekoloģiski tīru produkciju. No šīm subsīdijām 50% maksā ES un tikpat Zviedrijas valdība. Kopumā ir divdesmit dažādu subsīdiju veidu. Vidēji subsīdijas veido 25% no fermera ienākumiem, ziemeļos – pat vairāk nekā pusi no ienākumiem.
Nenoliedzami, ka ES finansējuma daļa subsīdijās ir palielinājusi fermeru iespējas iegādāties jaunas tehnoloģijas, modernizēt ražošanu, samazināt produkcijas pašizmaksu. Taču ir arī negatīvā puse: proti, Zviedrija ES gadā maksā apmēram 24 miljonus kronu. Bet atpakaļ, caur dažādām atbalsta programmām, saņemam nedaudz vairāk par pusi no šīs summas.
Sadale ir pārāk birokrātiska
Piedevām ES subsīdiju sadales sistēma ir ļoti birokrātiska un rada lielus sarežģījumus fermeriem. Piemēram, graudu audzētājiem, lai saņemtu subsīdijas, ir jāaizpilda viena papīru kaudzīte par vasarājiem, otra par ziemājiem, viena par miežiem, otra par kviešiem, viena par lopbarības graudiem, otra par pārtikas un beigās iznāk liels papīru kalns un fermeri ir dusmīgi par šo birokrātiju. Savukārt mēs lauksaimniecības valdē kontrolējam, lai subsīdiju pieprasījumi būtu aizpildīti pareizi, un šajā darbā ir iesaistīts liels ierēdņu skaits.
Tomēr kopumā iestāšanās ES ir devusi pozitīvu efektu Zviedrijas lauksaimniecībai. Mēs esam ieguvuši lielu tirgu un arī resursus, lai veidotu modernas, konkurētspējīgas saimniecības.»
