Pašlaik Latvijā par gūtajiem ienākumiem jāatskaitās valsts amatpersonām, savukārt 2008. gadā Valsts ieņēmumu dienestā deklarācija par piederošiem īpašumiem un naudu neatkarīgi no ienākuma apjoma būs jāiesniedz visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Pašlaik Latvijā par gūtajiem ienākumiem jāatskaitās valsts amatpersonām, savukārt 2008. gadā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) deklarācija par piederošiem īpašumiem un naudu neatkarīgi no ienākuma apjoma būs jāiesniedz visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem šeit ir pastāvīga dzīvesvieta, un ārzemniekiem, kam Latvijā ir īpašums. Tādējādi plānots pilnveidot fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles sistēmu.
Kā informē Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments, iedzīvotājiem nebūs jādeklarē ienākumi, par kuriem VID jau ir informācija, savukārt fizisko personu kontroli plānots veikt, pamatojoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada ienākumu deklarācijām un VID rīcībā esošo informāciju.
Mantiskās situācijas kontrole tiks veikta, sadalot deklarāciju iesniegšanu divos posmos. Proti, līdz 2008. gada 1. aprīlim pa pastu, elektroniski vai VID teritoriālajā iestādē būs jāiesniedz tā saucamā sākumdeklarācija par mantisko stāvokli 2007. gada 31. decembrī, bet pēc tam katru gadu – ikgadējā deklarācija, ja mantiskā situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mainījusies. Atkārtoti tā būs jāiesniedz, ja kāda īpašuma vērtība ir lielāka par 100 minimālajām mēnešalgām un veikti tikpat apjomīgi darījumi, kā arī, ja iegūtās mantas kopējais apjoms pārsniedz 300 minimālās mēnešalgas.
Iedzīvotājiem būs jādeklarē Latvijā un ārvalstīs piederošie, valdījumā, lietojumā vai kopīpašumā esošie nekustamie īpašumi, transportlīdzekļi, kapitāla daļas vai līdzdalības daļas komercsabiedrībās un kooperatīvajās sabiedrībās, vērtspapīri un finanšu instrumenti, skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumi, ja to kopējā vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, kā arī aizņēmumi un neatmaksātās aizņēmuma summas, ja to kopējā vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Deklarācijās būs jānorāda aizdevumi un neatmaksātās aizdevuma summas, ja to kopējā vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, darījumi, ja katra atsevišķā darījuma vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, un cita vērtīga manta, ja tās vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
Plānots noteikt arī skaidras naudas uzkrājumu nodokli. Proti, ja fiziskā persona deklarēs skaidras naudas uzkrājumus, kas lielāki par 100 minimālajām mēnešalgām, 15 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas būs jāmaksā nodoklis trīs procentu apjomā no uzkrājumiem, kas pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas.
Ja fiziskā persona, kurai būs pienākums iesniegt mantiskās situācijas deklarāciju, to neiesniegs likumā noteiktajā termiņā, tiks saukta pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības. Ja deklarāciju iesniegs par 15 dienām vēlāk nekā paredzēts, sods varētu būt 100 latu, par kavējumu no 16 līdz 30 kalendāra dienām – 300 latu, bet par kavējumu, kas būs ilgāks par 30 kalendāra dienām – 500 latu.
Ja fiziskā persona iesniegs pirmreizējo vai ikgadējo mantiskās situācijas deklarāciju, neievērojot normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu slimības dēļ, bet varēs to pierādīt ar attaisnojošiem dokumentiem, naudas sods netiks piemērots.
Ja fiziskās personas deklarētie ienākumi vai VID rīcībā esošajos pārskatos uzrādītie ienākumi neatbildīs izdevumiem attiecīgajā gadā, būs jāpierāda ienākumu un īpašumā esošās mantas izcelsmes legalitāte. Tādēļ iedzīvotājiem būs jānodrošinās ar pierādījumiem un jāglabā apliecinoši dokumenti par ienākumu un īpašumā esošās mantas izcelsmi.
Pārkāpumu gadījumos fiziskajai personai būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un tiks piemērota normatīvajos aktos noteiktā atbildība.
Šāds risinājums radīs pārskata punktu fizisko personu uzkrājumu, ienākumu un izdevumu atbilstības novērtēšanai, visaptverošas iedzīvotāju mantiskās situācijas legalitātes kontroles iespējas un nepieļaus slēpt ienākumus, izmantojot citas personas identitātes datus.
Aprēķināts, ka šāda vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana valstij pirmajā gadā izmaksās vairāk nekā 16 miljonus latu, bet turpmāk ik gadu papildus būtu nepieciešami vairāk nekā astoņi miljoni latu.
