Lai stāstītu par Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu staciju, nav vajadzīgi gari ievadvārdi..
Lai stāstītu par Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu staciju (DSIS), nav vajadzīgi gari ievadvārdi: bijušais Pētera Upīša dārzs, tāpat kā Latvijas tautsaimniecība kopumā, piedzīvojis lielas grūtības, tomēr, pateicoties dažu aizrautīgu un pašaizliedzīgu zinātnieku atjautībai un pūliņiem, ne vien izķepurojies, bet kļuvis par rentablu uzņēmumu un Latvijas augļkopības skolu, kur zemniekiem māca jaunu pieeju ne tikai dārzu ierīkošanā, bet arī to apsaimniekošanā un augļu pārstrādē. Šim nolūkam kalpo arī pārstrādes cehs. Tajā saimnieko Dalija Segliņa, pēc izglītības pārtikas tehnoloģe, pēc dabas – aizrautīga eksperimentētāja un idejas cilvēks.
Ideja DSIS ierīkot pārstrādes cehu radās Dr. Mārai Skrīvelei, visa bijušā Upīša dārza «motoriņam», un tās būtība pavisam vienkārša: ja ir selekcijas dārzs, kur izaudzē daudz dažādu šķirņu augļu kociņus, iegūst arī augļus un ogas. Taču šķirnes jāpārbauda: kam tās derīgas? Turklāt iegūtie dati par šķirņu izmantošanu pārstrādei noder zemniekiem. Vai, teiksim, šie āboli piemērotāki sulas ieguvei vai biezeņiem? Varbūt žāvēšanai? Iespēju daudz: attiecīgie augļi vai ogas pārstrādei vispār nav derīgi, bet gan patērējami tikai svaigā veidā; vai arī gluži otrādi – gards ķiršu ievārījums no ķiršiem, kas svaigi vienkārši nav ēdami!
D.Segliņa kopā ar Dobeles DSIS speciālistiem izmēģina dažādas iekārtas, ar kuru palīdzību pārbaudīt dārza produkcijas noderību pārstrādei. No vienas puses, DSIS nav pārstrādes rūpnīca, tāpēc nav nepieciešama jaudīga tehnika. No otras puses, gribētos zemniekiem nodemonstrēt gan jaunākās tehnoloģijas, gan augļu un ogu pārstrādes praktisko pusi un rentabilitāti. Lai pārliecinātos par augļu derīgumu sulai, pietiek ar nelielas jaudas sulas spiedi, kas tiktu galā ar 10 līdz 30 kilogramiem ābolu. Taču, ja zemnieki apņēmušies iekopt dārzu kādu 10 ha platībā, gribētos viņiem radīt pilnīgāku priekšstatu par pārstrādes iespējām un izmaksām, lai ikviens varētu pārliecināties, ar ko jārēķinās.
Iekārtas Dalijas Segliņas nelielajai saimniecībai – eksperimentālajam ceham – iegādājās galvenokārt no sadarbības partneriem Zviedrijā. Piemēram, sulu spiedi, ar ko var pārstrādāt sulā līdz pustonnai ābolu stundā. Daļu iekārtas projektējusi un pēc dobelnieku pasūtījuma izgatavojusi zinātniskā ražošanas firma «Sarma», tur tapusi augļu žāvētava un kompakts sulu pasterizators. Šīs iekārtas ir nelielas, tomēr dod zemniekiem pietiekamu ieskatu par to, kā aprīkot nelielu pārstrādes cehu. Ražošanas apstākļos pasterizators pilnīgi piemērots saslēgšanai vienā līnijā ar sulu spiedi un pildīšanas iekārtu, lai rezultātā iegūtu burkās vai tetrapakās fasētu sulu.
Dobelnieki aģitē zemniekus ne tikai iekopt augļu dārzus, ne tikai pašiem augļus pārstrādāt, bet – pārstrādāt pa šķirnēm. Piemēram, Latvijā var izaudzēt pēc īpašībām ļoti dažādus ābolus, arī katras šķirnes ābolu sula mēdz ļoti atšķirties. Ārzemēs ir izplatīta prakse atsevišķās saimniecībās piedāvāt pašu ražotu produkciju, turklāt dodot iespēju nobaudīt no dažādām šķirnēm iegūtu sulu. Latvijā šāds bizness ir pilnīgi neapgūta, apjomīga niša.
Līdz šim esam raduši dzert vienīgi ābolu sulu «vispār», nesaistot ar kādu noteiktu šķirni. Taču to ir ļoti daudz, tās ir atšķirīgas gan garšas, gan sulīguma ziņā. Par sulas ieguvei piemērotām mēdz uzskatīt šķirnes, no kuru āboliem iegūst vismaz 60 procentu sulas, taču nereti ir tā, ka mazāk sulīgu ābolu sula garšas ziņā ir nesalīdzināmi pārāka par tieši sulas ieguvei audzēto augļu sulām. Turklāt katra cienastam pasniegtā sula smaržo tik aromātiski, cik vien var smaržot svaigi āboli, aromātu nianses nav vārdiem pasakāmas.
Līdzīgs pārsteigums Dalijas Segliņas cehā gaida gan dažādu šķirņu ķiršu ievārījumu, ābolu biezeņu, svaigi saldētu aveņu un vairāku šķirņu dažādi apstrādātu cidoniju sukāžu veidā. Ceha saimniece eksperimentē gan ar apstrādes veidiem, gan variējot pievienotā cukura daudzumu, vienmēr ievērojot pašu galveno principu – negāzt visu vienā katlā, bet gan izzinot un izceļot attiecīgo ogu vai augļu šķirnes īpašības. Vārdu sakot, prātā arvien tiek paturēta pārstrādes ceha izveidošanas pamatideja: pārbaudīt dažādu šķirņu noderīgumu pārstrādei, skrupulozā ikdienas darbā atsijājot produkciju (vienlaikus arī šķirnes) ar vislabākajām īpašībām.
Cehā patiešām nav daudz dārgu iekārtu, galvenā vērtība tur ir zinātnieku un tehnoloģes D.Segliņas idejas. Tās ir visa pamatu pamats. Ik gadu dobelnieki rīko «atvērto durvju dienas». Zemnieki no visas Latvijas iepazīst gan jaunas augļu koku šķirnes, gan mācās ierīkot mūsdienīgus dārzus, tiek iepazīstināti ar stādu audzēšanu, potēšanu, arī ar augļu glabātavu un pārstrādes cehu. Tieši Dalijas Segliņas saimniecībā daudzi atskārst, cik ļoti dažādu, daudzveidīgu, garšīgu un ekoloģiski tīru produkciju iespējams iegūt no pašu dārzos izaudzētā. Tie, kas nobaudījuši aromātisko sulu vai kaut drusku panašķējušies no dažādo ievārījumu, biezeņu vai sukāžu klāsta, noteikti paliks vienaldzīgi pret veikalos sarindotiem traukiem ar konservētu importa produkciju, jo tajā ir daudz piedevu, konservantu, bet tik maz svaiga aromāta.
Jau otro gadu Dobeles DSIS strādā pie projekta par funkcionāli aktīvo (īpaši veselīgo) pārtiku, kura ietvaros veic eksperimentus ar avenēm, upenēm, zemenēm un citur audzētiem smilktsērkšķiem un augļrozēm, laboratorijā pētot un izdalot šķirnes ar vispilnīgāko bioķīmisko sastāvu, ar visaugstāko antioksidantu saturu, kas cilvēka organismam ir visvērtīgākais. No, sacīsim, 50 zemeņu šķirnēm var izdalīt tikai piecas, septiņas vislabākās, kurām «tie cipariņi iekšā» ir tiešām paši labākie, un tad tieši šīs šķirnes varēs ieteikt zemniekiem audzēšanai. Tas pats attiecas uz augļrozēm un citām kultūrām: atlasot bioķīmiskā sastāva ziņā vispilnīgākās šķirnes, piedāvājot tās zemniekiem, mūsu pašu Latvijas zemītē iespējams audzēt daudz vērtīgākus augļus un ogas, kas turklāt ir vispiemērotākās mūsu platuma grādu iedzīvotājiem. Dalijas Segliņas vadītā ceha uzdevums ir šo – pašu labāko – augļu un ogu pārstrādes iespēju izpēte, jaunu recepšu un produkcijas veidu radīšana, maksimāli saglabājot dabiskās īpašības un izceļot tās, rodot arī netradicionālu lietojumu. Piemēram, no mūsu cidonijām Dobeles DSIS eksperimentālajā cehā gatavo vitamīniem bagātu piedevu, ko saldējuma ražošanā labprāt izmanto a/s «Druvas pārtika».
Daudziem, kas apmeklējuši Dobeles DSIS, pats vērtīgākais ieguvums ir atskārsme, ka no pašu dārza var iegūt nesalīdzināmi pārāku produkciju par importēto un ka tas ir pa spēkam ikvienam. Dobelnieki katram apmeklētājam ceļamaizei līdzi dod jaunas idejas un paļāvību saviem spēkiem. «Ziņas» tika pie nelielas saujiņas «vietējo rozīņu» – īpašā režīmā žāvētām dzērvenēm, kuru garšu aprakstīt nav iespējams, bet kuras gribētos pa vienai vien mest mutē, piemēram, vakaru pie televizora vadot. Vai maisījumā ar graudu pārslām un riekstiem pasniegt ar pienu brokastīs bērniem. Vai… Iespēju ir bezgala daudz. Vismaz tikpat, cik ir ideju D.Segliņai un viņas kolēģēm.
