Kāda šuvēja «Ziņām» pauž neizpratni par sava darba devēja nostāju par pārtraukumu darba laikā. Viņai neļaujot pat mierīgi paēst pusdienas.
Kāda šuvēja “Ziņām” pauž neizpratni par sava darba devēja nostāju par pārtraukumu darba laikā. Viņai neļaujot pat mierīgi paēst pusdienas. Turklāt darba dienas ilgums nereti pārsniedzot desmit stundu. Tāpēc sieviete interesējas, kā viņas tiesības aizsargā Darba likums.
Ja darba laiks ilgāks par sešām stundām, strādājošajam ir tiesības uz pārtraukumu ne vēlāk kā četras stundas no darba sākuma. Tā ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem, taču tam jābūt vismaz 30 minūšu. Papildu pārtraukums pienākas tiem, kas darbā pakļauti īpašam riskam, un tiem, kuriem ir bērns līdz pusotra gada vecumam (atvases barošanai). Papildu pārtraukums tiek ieskaitīts darba laikā, un par to jāsaglabā samaksa. Ja noteikta akorda alga, par šo laiku jāsaņem vidējā izpeļņa.
Atšķiras darba dienas ilgums
Normālais darba dienas ilgums nedrīkst pārsniegt astoņas stundas. Tomēr ir izņēmumi. Piemēram, sešu dienu darba nedēļā nav atļauts strādāt vairāk par septiņām stundām.
Normālais nedēļas darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundu. Tas attiecas arī uz tiem, kam līgumā iekļauts nenormēts darba laiks. Normālais nedēļas darba laiks strādājošajiem, kas pakļauti īpašam riskam un nodarbināti ne mazāk kā 50 procentu no normālā dienas vai nedēļas darba laika, nedrīkst pārsniegt 35 stundas nedēļā.
Noteikta piecu dienu darba nedēļa. Ja pienākumu rakstura dēļ tas nav iespējams, pēc konsultēšanās ar padoto var vienoties par sešu dienu darba nedēļu. Šādā gadījumā sestdienās jābeidz strādāt agrāk. Darba dienas ilgums sestdienās tiek noteikts koplīgumā, kārtības noteikumos vai līgumā.
Strādāt iespējams nepilnu dienu
Darba devējs un padotais var vienoties par tādiem līguma nosacījumiem, kas nosaka īsāku darba dienu vai nedēļu. Turklāt pēc darbinieka lūguma viņu var pārcelt no normāla darba laika uz nepilnu vai otrādi, ja uzņēmumā pastāv šāda iespēja. Pēc strādājošā vēlēšanās jānodrošina iespēja strādāt nepilnu dienu: grūtniecēm; sievietēm pēcdzemdību periodā līdz gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti – visā barošanas laikā; darbiniekiem, kuriem ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam.
Nepilnu laiku nodarbinātajiem ir tādas pašas tiesības kā citiem strādājošajiem. Piemēram, uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
Par virsstundām jāmaksā
Virsstundu darbu veic virs normālā darba laika. Tās pieļaujamas, ja par to ir rakstveida vienošanās, un tas nedrīkst pārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā.
Darba drošības un veselības aizsardzības prasību dēļ virsstundas aizliegts strādāt personām, kurām vēl nav 18 gadu, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja bērnu baro ar krūti, – visā barošanas laikā. Pārējie pēc vēlēšanās vai priekšnieka pieprasījuma var strādāt virsstundas.
Darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai strādā svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveikto.
***
Palīdzība
Ja darba ņēmējam nepieciešama bezmaksas konsultācija ar darba likumdošanu saistītos jautājumos, var zvanīt Valsts darba inspekcijai (VDI) pa tālruni 8008004. Ja darba devējs grib ziņot par pārkāpumu kādā uzņēmumā, informāciju VDI speciālistiem var atstāt automātiskajā atbildētājā 7312176. To iespējams sniegt arī anonīmi.
