Zemgales reģions iesaistījies ES INTERREG programmas atbalstītajā Dienvidaustrumbaltijas reģiona projektā, kas vērsts uz pilsētu un lauku sadarbību kā reģionu attīstības veicinātāju.
Zemgales reģions iesaistījies ES INTERREG programmas atbalstītajā Dienvidaustrumbaltijas reģiona projektā, kas vērsts uz pilsētu un lauku sadarbību kā reģionu attīstības veicinātāju. Viens no projekta atzariem domāts investīciju zonām, tehnoloģisko parku, zinātnes un inovāciju centru izveides un attīstības pieredzes apguvei.
Zemgales Attīstības aģentūras (ZAA) direktors Raitis Vītoliņš uzsver, ka pašlaik tas ir ļoti svarīgi, jo nākamajā ES programmēšanas periodā šai jomai gaidāms nozīmīgs atbalsts.
Priekšizpētes pilotprojekts
Divus gadus ilgajā projektā iesaistījušie 16 partneru no Vācijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas, kā arī Kaļiņingradas apgabals no Krievijas. Projekta kopējais finansējums sasniedz 862 000 eiro, no tiem 519 000 finansē ES programma. Zemgales reģiona daļa veido 72 000 eiro, no kuriem 54 000 finansē ES.
Mūsu reģionā paredzēts realizēt pilotprojektu un veikt investīciju zonas priekšizpēti, noteikt ne vien vēlmes, bet arī to, kas attiecīgajā teritorijā no investīciju viedokļa būtu pareizākais un efektīvākais risinājums. Priekšizpēte gan nenotiks Jelgavā vai rajonā. Mūsu pašvaldības tam nav pieteikušās un atbalstījušas līdzfinansējuma piešķiršanu. Jelgavas pašvaldība darbojas patstāvīgi, bet rajona Padome atzinusi, ka rajonā īsti nav teritoriju, kur veidot investīciju un tehnoloģiju vidi.
Vēlmi paplašināt ekonomisko zonu līdzās pirms diviem gadiem izveidotajam tehnoloģiskajam centram izteikusi Jēkabpils. Uz priekšizpēti pieteikusies arī Aknīste. Projekta vadītājs no ZAA puses Raitis Madžulis atzīst, ka tieši mazākai pilsētai būtu svarīgi no tā saņemt kādu labumu un impulsu turpmākām aktivitātēm. Projekta laikā finansējuma pozīcijas ir mainījušās, iespējams, abām pilsētām neizdosies pilnā apjomā veikt nepieciešamo priekšizpēti, tikt pie bāzes, kas kalpotu par pamatu ES struktūrfondu projektu izstrādei, tomēr iestrādes būs, un arī citas reģiona pašvaldības varēs izmantot gūto pieredzi.
Ierosmes, pēc kā tiekties
Līdz šim projekta partneri pabijuši Vācijas austrumu daļā, iepazinuši turienes metodoloģiju kādreizējo rūpniecisko teritoriju reorganizēšanā, atjaunošanā un attīstīšanā. Protams, tur ir daudz lielāki mērogi, vērojama tendence vienuviet grupēt visu veidu ražošanu. Tomēr gūts daudz vērtīgu ierosmju, pēc kā tiekties. Ir svarīgi pārliecināties, ka nepieciešams nodrošināt konkurētspēju, lai novērstu darbaspēka aizplūšanu. Inovatīvie parki ar attiecīgām tehnoloģijām ir tie, kas produkcijai nodrošina lielāku pievienoto vērtību un līdz ar to arī strādājošajiem iespējams nodrošināt atbilstošu atalgojumu, atzīst R.Madžulis.
Šomēnes projekta partneri pulcējās Šauļos un Jelgavā, kur iepazinās ar iestrādēm, biznesa parku RAF un turpināja diskusijas. Apkopotā pieredze liecina, ka, piemēram, Beļģijā reorganizācijai domātās zonas nodotas privātiniciatoru rokās, kas neveic nekādu renovāciju, bet gaida cenu kāpumu, lai tās realizētu tālāk. Faktiski arī citviet, iespējams, privātais tirgus nevis attīsta, bet bremzē aizsākumus. Arī Jelgavā vairums projekta dalībnieku nosvērušies, ka vietējai varai nevajadzētu izlaist visas sviras no rokām, bet paredzēt mehānismus, kā saglabāt uzdevumu devēja lomu.
Zemgalē pašlaik novecojušajās rūpnieciskajās teritorijās darbojas tehnoloģiju centri Jēkabpilī un Aizkrauklē, šovasar pirmā rekonstrukcijas kārta pabeigta kādreizējā mašīnbūves uzņēmuma RAF teritorijā, kur kompānija “NP Properties” 110 000 kvadrātmetru platībā veido Jelgavas Biznesa parku. Būvniecības stadijā ir industriālais un loģistikas parks Bauskā un Zemgales Zinātnes un tehnoloģiju parks Jelgavā. R.Vītoliņš uzsver Lauksaimniecības universitātes un tās struktūrvienību nozīmīgo potenciālu inovāciju un zinātņu jomā.
Pretrunu netrūkst
Atsevišķi uzņēmumi par zinātņu potenciāla izmantošanu “Ziņām” pauduši, ka šajā jomā iezīmējas zināmas negatīvas tendences. Proti, vērojams, ka starp zinātniekiem un uzņēmumiem veidojas vēl viens starpposms, kas, piesaistot mācībspēkus, par ES finansējumu uzlabo vai mūsdienu vajadzībām piemēro atsevišķas programmas, ko pēc tam kā inovatīvus risinājumus piedāvā uzņēmumiem. Nav zināms, vai visi šajā procesā iesaistītie saņēmuši ES līmenim atbilstošu samaksu, tomēr starpposms galaprodukta cenas būtiski sadārdzina. Uzņēmumiem ar zinātniekiem būtu izdevīgāk sadarboties pa tiešo.
R.Madžulis norāda, ka savulaik uzņēmējus grūti nācies ieinteresēt par projektiem, sadarbību ar LLU. Arī pašlaik uzņēmumi īsti enerģiski negrib izmantot visas iespējas un piesaistīt ES naudu. Piemēram, zinot, ka ar laiku jogurtam ar lielu konservantu īpatsvaru mazināsies noiets, uzņēmums sadarbībā ar LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultātes zinātniekiem sāktu izmēģinājumus perspektīvāka produkta izstrādei un ieviešanai. Pagaidām ar šādām iniciatīvām uzņēmumi nevar lepoties. Protams, iespējams, ka ar investīcijām saistītās lietās parādās tā sauktie “slīpie” gājieni un paņēmieni.
Kā perspektīvu inovāciju iespēju R.Madžulis vērtē to, ka studenti jau mācību laikā sāk izpētes iespējas, ko pēc tam varētu izmantot turpmākajā darbībā, izveidojot savu firmu, darboties inovāciju centra paspārnē.
Īsti inovatīvu centru nav
Tehnoloģisko centru un biznesa parku attīstītāji savukārt atzīst, ka mums atšķirībā no kaimiņvalstīm nepiemīt ekonomiski tālredzīga domāšana. Proti, pagaidām vispār vēl netiek veidoti īpaši parki un centri, orientējoties uz kādu novatorisku un perspektīvu nozari. Lietuvā jau darbojas septiņi biznesa inkubatori, arī Igaunijā ir tehnoģiskie parki, kam līdzīgu pie mums nav.
Latvijas Tehnoloģisko centru un biznesa inkubatoru asociācijas valdes locekle, SIA “NP Properties” izpilddirektore Elita Moiseja projektā darba sēdē, iepazīstinot ar Jelgavas Biznesa parka attīstību RAF, iezīmē atšķirību starp industriālajiem un tehnoloģiskajiem parkiem. Proti, industriālajos mājvietu radušajiem uzņēmumiem nav jābūt inovatīviem vai saistītiem ar augstajām tehnoloģijām.
Būdama lielākā industriālo parku attīstītājuzņēmuma pārstāve valstī (“NP Propreties” pieder astoņi parki dažādās vietās, tostarp Jelgavā), E.Moiseja ieskicē kopainu. Biznesa parku jomā vērojamas straujas attīstības tendences, tomēr vairāk tiek attīstīti loģistikas centri un noliktavas, nevis ražošanas telpas. Tas tāpēc, ka to sagatavošana ir daudz specifiskāka, prasa zināšanas un lielākas investīcijas. Savukārt nomnieki kļūst prasīgāki kvalitātes un piedāvātā servisa ziņā. Viņi sagaida ne tikai telpas atbilstoši specifikai un prasībām, bet arī pievienoto vērtību – profesionālu apsaimniekošanu un nepieciešamības gadījumā dažādu pakalpojumu (personālvadības, finanšu, juridisko u.tml.) nodrošinājumu.
Attīstot biznesa parkus un izvēloties vietu, jādomā, vai potenciālie klienti spēs atrast darbiniekus. Jelgavu E.Moiseja vērtē kā pozitīvu pilsētu, kur Pieaugušo izglītības centrā padomāts par metālapstrādes speciālistu sagatavošanu.
Stāstot par biznesa parku kādreizējā RAF teritorijā, ko profesionāļi vērtē kā interesantu piemēru, E.Moiseja atzīst, ka, tos veidojot agrāko rūpniecības gigantu vietā, svarīgi saglabāt pēctecības garu un vēsturiskās liecības. Ražošanas vieta ar tradīcijām ļaujot vieglāk atrast īrniekus. Parka attīstība pozitīvi ietekmēs visu pilsētas ekonomisko vidi. Pēc pirmās kārtas renovācijas pirmie īrnieki jau piesaistīti. Kopējās investīcijas Biznesa parka izveidē plānotas līdz 20 miljoniem eiro.
