Nogāž vārnas ligzduJelgavā Ar ligzdas nogāšanu noslēgusies šīs vasaras «agresīvās vārnas epopeja», un atbildīgie speciālisti cer, ka nākamgad cilvēkiem uzbrūkošais putns slimnīcas «Ģintermuiža» apkaimē vairs neatgriezīsies. «Ziņas» jau vairākkārt rakstījušas, ka Filozofu ielā kāda agresīva vārna mēdza uzbrukt ļaudīm, cenšoties ieknābt. Ornitologi šādu rīcību skaidroja ar pārspīlētu putna vēlmi aizsargāt savus mazuļus. Lai brīdinātu gājējus, pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība» izvietoja brīdinājumu. Tagad, kad vārnēni no ligzdas aizlidojuši, tika nolemts putna mājvietu nogāzt, kas veiksmīgi pirmdien arī izdarīts. Aģentūras «Pilsētsaimniecība» Dzīvnieku uzturēšanas uzraudzības speciāliste Rita Voicehoviča uzsvēra, ka, pēc ornitologu domām, vārna nākamgad, iespējams, neatgriezīsies, jo nebūs vairs ligzdas.Izglītības sistēmā pārkāpj SatversmiLatvijā Situācijās, kad vecāki spiesti iegādāties mācību grāmatas par personiskajiem līdzekļiem, tiek pārkāptas bērnu tiesības uz bezmaksas izglītību, pabeidzot pārbaudes lietu, secinājis tiesībsargs Romāns Apsītis. Ministru kabinets noteicis, ka no 2006. gada 1. janvāra skolu bibliotēkām grāmatu iegādei jāatvēl ne mazāk kā septiņi lati uz vienu skolēnu un pedagogu. Patlaban saskaņā ar 2008. gada budžetu valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei uz izglītojamo ir 4,12 latu. Lai nodrošinātu noteikto finansēšanas normatīvu septiņu latu apmērā, paredzēts, ka trūkstošo daļu sedz katra pašvaldība no saviem līdzekļiem. Valsts kontrole secinājusi, ka 71 procents no revīzijā iekļautajām pašvaldībām 2006. gadā nebija nodrošinājušas valdības noteikto finansējuma apjomu – septiņus latus uz vienu skolēnu un pedagogu. Tiesībsargs arī norāda, ka valsts paredzētais finansējums mācību grāmatu iegādei – septiņi lati – patlaban ir nepietiekams, ņemot vērā faktiskās cenas. Aicina atjaunot darba grāmatiņasLatvijā Ekonomiskajai situācijai pasliktinoties, zagšana kļūs vēl izplatītāka, tāpēc valstij būtu jāatjauno darba grāmatiņas vai jāievieš elektroniska datu sistēma, uzskata uzņēmēji. Viņi norāda, ka darba devēji ir neaizsargāti pret zagšanu uzņēmumos un pie tā vainīga valsts sistēma. Būtu jārada tāda policijas un tiesu sistēma, kur darbinieki ir ieinteresēti veikt savus pienākumus, nevis tos novilcināt, kā arī jāsamazina tiesvedību laiks – tās nevar vilkties gadu un ilgāk. «Tagad darba devēji spiesti pildīt valsts funkcijas – paši rūpēties par nozagtās naudas atgūšanu, turklāt vēl maksāt valstij nodokļus,» sūdzas uzņēmēji.
