Jelgavā. – Kas ir šī pasaule? Kas veido manu likteni? Kā es varu kaut ko izmainīt?
Jelgavā
– Kas ir šī pasaule? Kas veido manu likteni? Kā es varu kaut ko izmainīt? Uz šiem un līdzīgiem jautājumiem lekcijā “Meditācija: ceļā uz veselību, laimi un pilnību” BJC “Junda” otrdien, 1. augustā, pulksten 18 atbildes kopā aicina meklēt Ieva Kurzemniece, lektore jau vairāk nekā 13 gadu. Nodarbojas arī ar meditāciju, vada “dzīvā ēdiena” kursus un gatavo grāmatu par šo atveseļošanās diētu. Brīvajā laikā viņai patīk skriet un ātri staigāt. Noskrējusi vairākus maratonus, tagad sapņo par garākām distancēm.
Rīgā
– Latvijas Naivās mākslas muzejā Andrejsalā apskatāma populārās latviešu dejotājas Vijas Vētras izstāde “Uzziedēšana”. Tās autorei zīmēšana un gleznošana sākumā bijusi tikai izklaide, lai ikdiena būtu piesātināta, bet pēdējos gados šī nodarbe ieņēmusi arvien lielāku vietu mākslinieces ikdienā. Sākumā V.Vētra gleznojusi ar ķīniešu otu un ūdenskrāsām uz rīspapīra, bet nu jau apmēram septiņus gadus ar flomāsteriem un akrila krāsām top zīmējumi uz dažādu priekšmetu un pārtikas iesaiņojumu kreisās puses. Māksliniece atzīst, ka pirms darba viņa nekad nav līdz galam izšķīrusies, ko zīmēt. Iesaiņojuma kastītes izklājums piedāvā veidot simetriskas kompozīcijas, tāpēc darbos dominē regulāri motīvi. Vētra uzsver, ka viņai būtiski ir attēlot attiecības starp regulāro un neregulāro, tonālo un atonālo. Visbiežāk dejotāja zīmē gariņus un eņģeļus, kas simbolizē iekšējo ziedēšanu. Nelielie darbi ir kā abstraktas drāmas, tajos spilgti atklājas autores meklētājas domāšana, aģentūrai LETA izstādi raksturoja tās kuratore Inese Baranovska, piebilstot: var arī apgalvot, ka V.Vētras zīmējumi ir savdabīga, taču neapzināta tradīciju un pasaules pieredzes sintēze ar dažādām atskaņām no pasaules klejojumos vērotās totēmu un dabas spēku pielūgšanas, dažādu tautu mitoloģijas un arī no ikdienas dzīves. Māksliniece uzsver, ka, darbus darinot, viņa spēlējas kā bērns ar dažādiem materiāliem, krāsām un vēl daudz ko citu.
– Hallē “Arēna Rīga” 29. jūlijā koncertu sniegs pasaulslavenais mūziķis Stings. Viņa uzstāšanās notiek “Broken Music Tour” laikā. Stings pasaules slavu guva, darbodamies grupā “Police”, bet vēlāk sāka veiksmīgu solokarjeru.
– 30. jūlijā pulksten 19 Rīgas Domā muzicēs vijolniece Tatjana Grindenko un ansamblis “Opus – Posth.” no Krievijas, informē Hermaņa Brauna fonds. Ansamblis “Opus – Posth.” dibināts 1999. gadā. Kļuvis plaši pazīstams, uzstājoties Maskavā, Sanktpēterburgā, Vācijā, Francijā, Polijā… Nosaukums ir latīņu vārdu “Opus posthumus” (“pēcnāves sacerējums”) vispārpieņemts saīsinājums, kas nozīmē skaņdarba publikāciju pēc komponista nāves. Tatjana Grindenko ir Senās Mūzikas akadēmijas un ansambļa “Opus – Posth.” mākslinieciskā vadītāja un soliste. Sadarbojas ar tādiem simfoniskajiem orķestriem kā Vīnes filharmonija, Berlīnes filharmonija, Leipcigas Gewandahaus orķestris, Bruklinas un Losandželosas orķestri, Francijas radio, Milānas, Turīnas un Romas radio un televīzijas orķestri, Maskavas un Sanktpēterburgas filharmonijas orķestri… “Tatjana Grindenko savas uzstāšanas laikā atgādina Žannu d”Arku: ugunīgs skatiens, nevaldāms temperaments, dīvaini, taču pārliecinoši, gribas teikt – nepārsūdzami, traktējumi. Būdama izcila sava skolotāja, labākos Padomju Savienības vijolniekus izaudzinājušā Jurija Jankeleviča mācekle, viņa solīdus akadēmiskos koncertus pārvērš teātra uzvedumos,” tā par mākslinieci raksta muzikologs Jaroslavs Sedovs. Komponists V.Martinovs ir mūsdienu mūzikas minimālistiskā virziena pārstāvis. Līdzas komponēšanai viņš nodarbojas ar reliģiski filosofisko darbību (ir izdotas četras Vladimira Martinova monogrāfijas) un ir pasniedzējs Trijādības – Sergija Lavras Maskavas Garīgajā akadēmijā. V.Martinova skaņdarbs “Gadalaiki” ir četru komponistu dzīves laika iemiesojumi: sākums, uzplaukums, novīšana un beigas. Vivaldi, Bahs, Mendelsons un Perts ir ne vien uz afišas, bet arī Martinova mūzikā. Katra skaņdarba daļa saglabā tajā minētā komponista mūzikas uzbūves un konstrukcijas principus, tikai nomainot “lasījuma” kontekstu.
Jūrmalā
– Vakar Dzintaru koncertzālē starptautiskā jauno dziedātāju konkursā “Jaunais vilnis” dalībnieki atskaņoja savu valstu hitus, bet šodien, 28. jūlijā, konkursa dalībnieki dziedās pasaulslavenas kompozīcijas katrs savā dzimtajā valodā. Pēc konkursa notiks koncerts, kurā piedalīsies žūrijas locekļi Igors Krutojs, Raimonds Pauls, Igors Nikolajevs, Laima Vaikule, Valērijs Meladze, Leonīds Agutins, Konstantīns Agutins, Nikolajs Baskovs un Vladimirs Vinokurs. 29. jūlijā Dzintaru koncertzālē noritēs Raimonda Paula 70 gadu jubilejas koncerts. 30. jūlijā konkursanti atskaņos īpaši “Jaunajam vilnim” sacerētas dziesmas, bet vakara koncertā uzstāsies Alla Pugačova, Kristīna Orbakaite, Laima Vaikule, Andželika Varuma, “Blestyaschie”, “Slivki”, Žanna Friske un Irina Dubcova. 31. jūlijā izskaņas koncertā pirmo vietu ieguvējiem pasniegs “Kristāla vilni”, bet skatītāju simpātijai un konkursa laureātiem – diplomus. Koncertā piedalīsies Lara Fabiana, Alla Pugačova, Kristīna Orbakaite, “Via gra”, Oļegs Gazmanovs, Valērijs Meladze, “Zveri”, Valērijs Leontjevs, “A”Studio”, “Blestyaschie”, Vladimirs Presņakovs, “Slivki”, Žanna Friske un “Avariya”. Konkursā startē 16 dziedātāju. Austriju pārstāv Patriks Jurdiks, Armēniju – Amjans Razmiks, Lielbritāniju – Ārons, Gruziju – Sofiko, Dāniju – “Brother + Sister”, Izraēlu – Jeļena Perčuka, Īriju – “D – Side”, Itāliju – Džanni Fjorellīno, Kazahstānu – Aikins Tolepbergens, Latviju – Žanna Blagoveščenska, Krieviju – Jūlija Valejeva, Dmitrijs Lanskojs un “Jukebox”, ASV – Andžela La Rose, Uzbekistānu – Sajera Musajeva un Ukrainu – Maija Migala.
