Šā gada Pilsētas svētkos veiksmīgi noritēja divi lieli kultūras notikumi, bet rīkotājiem vairāk jādomā par svinību noskaņas ienešanu pilsētvidē.
Šā gada Pilsētas svētkos veiksmīgi noritēja divi lieli kultūras notikumi, bet rīkotājiem vairāk jādomā par svinību noskaņas ienešanu pilsētvidē
Svētku veiksmes ir divi vērienīgi un vērtīgi kultūras sarīkojumi. Abi bija katrs savā ziņā izmēģinājums, tāpēc prieks par to izdošanos jo lielāks.
Akustika nepievīla
Opermūzikas koncerts pils pagalmā gādāja par skaistu svētku kulmināciju. Tā gatavošanas laikā, izsakot minējumus par to, kā notikumu uzņems pagalma akustika, nāca atmiņā Pilsētas svētki pirms gadiem, kad svinību programmā bija pūtēju orķestru festivāls. Par skatuvi kalpoja uzbrauktuve, un klausītājiem, kas stāvēja tuvāk pretējai sienai, priekšnesumus izbaudīt traucēja skaņas atbalsošanās. Šoreiz skatuve bija ierīkota ar skatu pretējā virzienā, un par akustiskiem defektiem neviens nesūdzējās.
Koncerts izdevās arī mākslinieciski (skatīt recenziju 6. lpp.) un apmeklētības ziņā. 700 cilvēku – tas varētu būt sagaidāmais maksimums, ja rēķinās tikai ar Jelgavas publiku šādas mūzikas koncertā par nelielu, bet tomēr ieejas maksu.
Jaunu iespaidu malks
Vēl mazāk bija skaidrs, ko gaidīt no starptautiskā mākslas simpozija, kura darbu izstādes atklāšana kultūras namā ievadīja svētku programmu.
Šāda vēriena vizuālās mākslas sarīkojums pilsētā notika pirmoreiz: nedēļa kultūrizglītojošu aktivitāšu, domu apmaiņas un jaunrades, kurā piedalījās 14 mākslinieku, tai skaitā desmit viesu no piecām sadraudzības pilsētām.
Aplūkojot rezultātu, atliek vien pievienoties līdzorganizatoru Jelgavas Mākslinieku organizācijas valdes priekšsēdētāja Māra Branča priekam: pa vidu ceļojumiem, sarunām, priekšlasījumiem un atpūtas brīžiem visi atrada laiku nopietni pastrādāt, radot spilgtu, interesantiem darbiem bagātu izstādi (skatīt recenziju 7. lpp.). Kā “Ziņas” jau rakstīja, viesi slavēja pārdomāto programmu, kas viņus bagātīgi apgādājusi ar darbam nepieciešamo informāciju un iespaidiem.
Tas, ka Jelgavas mākslas dzīvei piemīt zināms konservatīvisms (to, protams, pamanīja arī viesi), nav nekas negatīvs, gluži otrādi, mainīgo tendenču laikā tam piemīt savs šarms. Bet šāda dažādiem skatījumiem bagāta izstāde ir vērtīgs jaunu iespaidu un informācijas malks.
Noskaņas nebija
Kā negatīvais jāmin atzinums: svētku noskaņa nav vienāda ar atsevišķu norišu summu.
Ejot pār Hercoga Jēkaba laukumu norisēm it kā vispiesātinātākās dienas pēcpusdienā un redzot vien ļaužu pulciņu ap atrakciju kādā laukuma stūrī, nez vai radīsies tā visaptverošā svētku sajūta, kādu pilsētnieki pamatoti gaida no šāda mēroga sarīkojuma.
“Būtu gribējies mūziku ielās, rotājumus… Vairāk izdomas, gādājot par ko tādu, lai būtu jūtams – pilsētā patiešām ir svētki,” ar nožēlu atzina jelgavniece Māra, kas piezvanīja uz redakciju un vēlējās paust savu viedokli: “Strādāju veikalā un no daudziem pircējiem dzirdēju līdzīgu atzinumu: viņi ir vīlušies.”
Mūzika ielās?
Šis jautājums Jelgavas Pilsētas svētku rīkošanas vēsturē nav nekas jauns. To, ka organizatoriem būtu vairāk jādomā par svētku noskaņas nešanu pilsētvidē, “Ziņas” savās slejās jau aktualizējušas pirms vairākiem gadiem.
Spriežot, kā to panākt, pārdomas varbūt varētu aizkavēties pie pilsētas “apgūšanas” pieredzes togad, kad svētku programmā bija Gunāra Ordelovska piemiņai veltītais pūtēju orķestru festivāls un dienu ievadīja kolektīvu muzicēšana uz ielām visā pilsētā. Tas bija solis vienā no pareizajiem virzieniem.
Rīkotāju secinājumi
Pašvaldības aģentūras “Kultūra” direktors Mintauts Buškevics teic, ka secinājumi no šā gada svētku pieredzes pašlaik ir divi. Nākamgad gājiens atgriezīsies pie iepriekšējā maršruta, kas noslēdzas Hercoga Jēkaba laukumā. Šoreiz, par galamērķi nosakot Uzvaras parku, pilsēta gribēja pievērst uzmanību atjaunotās atpūtas vietas atklāšanai, bet vietas pie parka ir pārāk maz, lai gājiens, sasniedzis galamērķi, varētu ērti izklīst.
Otrs secinājums: ja svētku programmā ir vērienīgs un vērtīgs sarīkojums vai sarīkojumi, uz ko labprāt ceļu mērotu ļaudis arī no citām pilsētām, ir vērts svētkus popularizēt ne tikai pašu mājās, bet arī plašsaziņas līdzekļos, kas aptver visu Latviju. To vada arī vēlme atpelnīt kaut nedaudz lielāku daļu ieguldīto prāvo līdzekļu, kādi vajadzīgi, lai, piemēram, uz Jelgavu ataicinātu vai visu Nacionālo operu.
