Ar zemgaļu un krustnešu cīņu imitācijām un citām aktivitātēm Tērvetē aizvadīti piektie Zemgaļu svētki.
Svētku devīze šoreiz bija «Šalc zaļais mežs». Šāds akcents likts tādēļ, ka Tērvetes meža ainavu parkam, kur sastopamas Eiropā vienas no staltākajām masta priedēm, šis ir 50. jubilejas gads. Pie Tērvetes pilskalna tika iekārtota seno laiku apmetne, kurā apmeklētāji varēja iepazīties ar seno latviešu ikdienu, darbiem un to, kā agrāk cilvēki priecājušies, kā arī satikt dzīvus pasaku tēlus.Svētku apmeklētāji varēja noraudzīties zemgaļu un krustnešu dažādu gadsimtu cīņu turnīros, apskatīt tērpus un bruņojumu. Meitenes sacentās kājautu siešanā, bet naktī notika pārgājiens uz priežu silu. Seno amatnieku tirdziņā bija iespējams iegādāties rotas, audumus un citus darinājumus. Rīts tika sagaidīts, dziedot dziesmas latviešu, igauņu, un somu valodā.Normunds Jērums, Tērvetes Vēstures muzeja vadītājs un viens no pasākuma organizatoriem, «Ziņām» pastāstīja, ka gadu gaitā, strādājot muzejā, nācies secināt – skolēniem ir ļoti vājas zināšanas Latvijas vēsturē. Arī valsts atbalsts vēstures izpētei ir pavisam bēdīgs – Lietuvā ir 300 arheologu, bet Latvijā tikai aptuveni 30. Muzeja vadītājs vērtē, ka šie svētki ir labs veids, kā jaunatni iepazīstināt ar seno latviešu ikdienu un dzīvesveidu, ieaudzināt viņos dzimtenes mīlestību. Uz svētkiem bija ieradušies dažādu paaudžu ļaudis. Viena no dalībniecēm Līga Eglīte atzinās, ka šie svētki dod iespēju izdzīvot pagātni un pamēģināt, kā dzīvē darbojas pieredze. Tā ir iespēja restaurēt senās tehnoloģijas. Līga darbojas Cēsu klubā «Gerdena» un saistīta ar folkloru un seno latviešu dzīves izzināšanu jau kopš 1981. gada. Savukārt 12. klases skolnieks Jānis Švirkts klubā «Senzeme» darbojas tikai pusgadu. Jāņa vecāki strādājuši Brīvdabas muzejā, un jau bērnībā viņš bijis saistīts ar vēsturiskām lietām. Jaunietim vēsture ļoti interesē, turklāt šis ir veids, kā daudz ko izdzīvot pašam. Vidusskolnieks trenējas cīņu klubā un savu prasmi demonstrēja arī Zemgaļu svētkos. Cīnītājiem jābūt apveltītiem ar lielu izturību – piemēram, Jāņa senatnīgais tērps vien sver 20 kilogramu.
