Lielās padomijas sastāvā bija kaut kā ierasts, ka sistēmas lamāšana un par politiskām dēvētu anekdošu stāstīšana notika mazgabarīta dzīvokļu virtuvēs.
Lielās padomijas sastāvā bija kaut kā ierasts, ka sistēmas lamāšana un par politiskām dēvētu anekdošu stāstīšana notika mazgabarīta dzīvokļu virtuvēs. Laiki mainījušies un līdz ar neatkarības atgūšanu esam atguvuši iespēju sarunas no ķēķiem iznest daudz plašākā sabiedriskā telpā. Jāsaka, būtībā nekas nav mainījies. Tāpat lamājam un izsmejam “tos, kas augšā”. Tāpat tie neko nedara “vienkārša reņģēdāja” labā, vien cenšas, ko spēj, sava maka biezuma briedināšanai. Pasūrojušies par politiķiem, deputātiem un valdību, varam ar grūšu nopūtu secināt, ka pašvaldībā vai Saeimā ievēlēti ne tie pareizākie un labākie. Interesantākais, ka šādas nopūtas un secinājumi skan ar apskaužamu regularitāti.
Acīmredzot tā ir Latvijas īpatnība, ka ik reizi, ejot pie vēlēšanu urnas, ceram, ka atrasts pareizais vadonis un saulvedis. Bet še, tavu nelaimi, atkal trāpījies mutes bajārs un pašlabuma meklētājs. Tā kā Saeimas nama deputāti ikdienā vairāk redzami tālrādes ekrānos un avīžu ziņās, laba tiesa neapmierinātības tiek viņiem. Vien piņķerīgs līdz šim bija noteiktais ceļš, kā neapmierinātība ar viņu darbu izpaustos kā visu “simts gudrāko galvu” atsaukšana.
No šodienas ikviens Latvijas pilsonis aicināts uz parakstu vākšanas iecirkni izteikt viedokli, vai viņš vēlas, lai tautai pašai tiktu dotas iespējas atlaist Saeimu, ja tā zaudējusi vēlētāju uzticību. Līdz ar to var jautāt – jums ikvienam ir viedoklis šajā jautājumā, lai nevajadzētu tikai pa kaktiem izrādīt savu neapmierinātību?
