Jelgavas Siltumtīklu nākotne un iespējamais maksātnespējas procesa risinājums tiešā vai netiešā veidā ietekmēs lielāko daļu jelgavnieku.
Jelgavas Siltumtīklu nākotne un iespējamais maksātnespējas procesa risinājums tiešā vai netiešā veidā ietekmēs lielāko daļu jelgavnieku. Lai arī ne visi pilsētas iedzīvotāji apkuri saņem no STU, daudz vairāk ir tādu, kuru ienākuma nodoklis nonāk Jelgavas kasē, taču liela daļa šo līdzekļu tiek STU rehabilitācijas projekta kredīta atmaksāšanai Pasaules Bankai, nevis jelgavnieku vajadzību apmierināšanai vai pilsētas attīstībai. Jau apmēram gadu ar pārtraukumiem norit sarunas ar franču energoapgādes uzņēmumu «Dalkia», kura piedāvājums, šķiet, pašlaik ir reālākā iespēja atrisināt samilzušo siltumapgādes problēmu pilsētā. Par «Dalkiu» un tās potenciālo piedāvājumu STU sanācijai sarunā ar Modri Sprudzānu stāsta «Dalkia» pārstāvis Latvijā Rimants Germans.
Jelgavas iedzīvotājiem pašlaik jūsu pārstāvētais uzņēmums nav pazīstams, jo līdz šim «Dalkia» Latvijā savu darbību nav izvērsusi. Kā jūs raksturotu «Dalkias» pieredzi un iespējas risināt Jelgavas Siltumtīklu problēmu?
Tad mazliet ir jāpastāsta par pašu uzņēmumu. Kopš pagājušās vasaras ir notikušas zināmas izmaiņas – «Dalkia» īpašnieks «Vivendi» ir sadalījies vairākās nozarēs. Viena nozare, kas saistīta ar multimedijiem, telekomunikācijām, filmu ražošanu, televīziju, ir nodalīta, bet tā daļa, kurā strādājam mēs, ir «Vivendi» vide. Tajā nodarbojamies tikai ar komunālajiem pakalpojumiem: transportu, ūdensapgādi, atkritumu pārstrādi un enerģētiku. «Vivendi» ir komunālo pakalpojumu sniedzējs numur viens Eiropā ar aptuveni 150 gadu vēsturi. «Dalkia» ir «Vivendi» nodaļa, kas jau 64 gadus nodarbojas ar enerģētiku – siltumapgādi un elektroenerģijas ražošanu.
Mēs parasti uzsveram kompānijas labo vārdu un lielās finansu iespējas. «Vivendi» apgrozījums 1999. gadā pārsniedza 40 miljardu eiro. Lielāko īpatsvaru «Vivendi» darbībā ieņem ūdensapgāde, tālāk seko atkritumu pārstrāde un enerģētika. Pašas «Dalkias» apgrozījums 1999. gadā bija 1,63 miljardi latu. 64% ražošanas pagaidām ir koncentrēta Francijā, taču tai ir tendence paplašināties arī citās valstīs un pašlaik 24 valstīs strādā 23 tūkstoši «Dalkia» darbinieku – gan Latīņamerikā, gan Skandināvijā, gan Eiropas Savienības valstīs, kā arī Čehijā, Slovākijā, Polijā, Rumānijā, Lietuvā un Igaunijā.
Blakus siltuma un elektroenerģijas apgādei mūsu kompānija nodarbojas arī ar ēku ekspluatāciju – lielu ēku administrēšanu, kur ēku pārvaldošā kompānija atbild par siltumapgādi, elektroenerģijas piegādi, apsardzi, atkritumu novākšanu, garāžām un citām vajadzībām. Pašlaik šajā nozarē tiek sperti tikai pirmie soļi, un mēs Lietuvā esam uzsākuši vairāku lielu biznesa centru administrēšanu. Vēl viena kompānijas darbības nozare ir komunālie pakalpojumi rūpniecībai, pamatā tvaika piegāde ražošanas uzņēmumiem.
«Dalkia» apkalpo 250 reģionālo siltumtīklu Eiropā, tātad 250 pilsētu, piemēram, piecas lielākās Stokholmas slimnīcas. Čehijā apsildām miljonu cilvēku, ražojot 400 megavatu elektroenerģijas koģenerācijas procesā. «Dalkia» instalējusi apsildes sistēmas ar jaudu 55 000 megavatu, Viļņā ar tās 700 tūkstošiem iedzīvotāju uzstādītā apsildes sistēmu jauda ir tikai 300 megavatu.
Centrāleiropā «Dalkia» nodarbina vairāk nekā 5000 darbinieku, pēdējo triju gadu laikā ir investējusi ap 197 miljoniem latu, kas pagaidām pārsniedz apgrozījumu. Tā ir kompānijas politika: ātru peļņu šajā biznesā nav iespējams gūt. Sākumā ir ļoti daudz jāiegulda, tad ilgi jāgaida, un tikai tad nāk peļņa. Latvijā uzradāmies pirms gada, papētījām situāciju un siltumapgādātāju asociācijā uzzinājām, ka Jelgavā ir problēmas. Tikāmies ar Domes pārstāvjiem, tika izsludināts viens konkurss, kurā mēs uzvarējām, un tagad šis lielais projekts, mūsuprāt, jau tuvojas noslēgumam.
Kāda ir «Dalkias» piedāvājuma būtība Jelgavas Siltumtīklu sanācijai?
Sākumā mēs piedāvājām piedalīties sanācijā nevis, pērkot akcijas, bet gan uzņēmumam tās emitējot. Mēs piedāvājām atstāt īstermiņa parādus kā ekvivalentu debitoru parādiem apgrozāmajiem līdzekļiem un materiālajām vērtībām noliktavās, tādējādi dzēšot īstermiņa kredītus. Jaunais uzņēmums savukārt pārņemtu pārējās saistības, mēs samaksātu naudu un dotos uz priekšu. Bet Dome lēma citādi: sākumā ir jārada jauns uzņēmums, kas automātiski pārņem visas vecā uzņēmuma saistības, sadalot tās 51% un 49%. Iznāk, ka kopējais uzņēmuma parāds ir 18,75 miljoni latu, Dome plāno saņemt par 51% jaunā uzņēmuma akciju 9,56 miljonus latu, bet 49% būs 9,19 miljoni latu. Tāda ir Domes pozīcija, un mums tā ir pieņemama. Pat ļoti, jo mēs jau sākumā par to runājām. Taču mēs paanalizējām situāciju, un tas, ko patlaban piedāvājam, Domei ir ekonomiski izdevīgāk.
Mēs piedāvājam no kopējā uzņēmuma parāda izskaitīt debitoru parādus, apgrozāmos līdzekļus un materiālās vērtības noliktavās (tāpēc, ka tā ir reāla nauda) to visu novērtējot par kādu konkrētu summu, piemēram, 3 miljoni latu (summu tik un tā noteiks auditori), tātad, rupji rēķinot, no 18 miljoniem atņemt 3 miljonus un izdalīt ar divi. Iznāk ap 7,5 miljoniem latu, kas mums jāmaksā. Dome uzņemas saistības, tā ir kopējā parāda summa mīnus tā summa, kas atrodas uzņēmuma rīcībā. To dalīt nebūtu godīgi. Tai īstermiņa saistību daļai, kas ir vienāda ar apgrozāmajiem līdzekļiem, debitoru parādiem un materiālajām vērtībām, mūsuprāt, jāpāriet uzņēmumam, kurš to var nomaksāt jebkurā laikā. Un galvenais, šo naudu nomaksāsim 30 dienu laikā. 7,5 vai 8 miljonus latu, precīzu summu mēs pagaidām nezinām. Protams, ja Dome pieņem mūsu piedāvājumu. Nav jēgas šo summu dalīt uz 10 gadiem, attiecības ar Domi tādā gadījumā būtu ļoti smagas. Nauda ir, pieredze arī ir, un mēs problēmas tajā nesaskatām. Mūs ciena visā pasaulē par to, ka darbojamies pēc godīgiem principiem, un mūsu ilgais bizness balstās uz vienlīdzīgām partnerattiecībām.
Kāda varētu būt jūsu tarifu politika? Vai tajā saglabāsies Pasaules Bankas kredīta atmaksas procenti?
Mēs varam garantēt tikai to, ka siltumenerģijas cena nekādā gadījumā netiks paaugstināta. Komunālo pakalpojumu sniegšanas filozofijas pamatā ir atziņa, ka komunālie pakalpojumi var maksāt tik, cik par tiem patērētāji ir spējīgi izdot. Ja maksa būs par augstu, cilvēki vienkārši nenorēķināsies, ja par zemu, uzņēmumam radīsies zaudējumi. Nekas nekur nepazūd. Ja tas aizdevums tika paņemts, tas ir arī jāatdod, un ar procentiem. Pasaules Bankas aizdevuma procenti jau pašlaik ir tarifā, mēs savu parāda daļu vienkārši nomaksājam uzreiz, bet tuvāko 12 gadu laikā kredīta atdošana Pasaules Bankai, protams, ietekmēs tarifa lielumu.
Pie mums bieži nāk lasītāji, kas domā, ka pilsētai vajadzētu izvēlēties tādu stratēģisko investoru Siltumtīklu uzņēmumam, kas pērk 51% akciju, samaksājot lielāko parāda daļu, pārējo samaksā Dome, un Pasaules Bankas kredīta procenti no tarifa tiek izņemti ārā.
Un investors dāvina pilsētai astoņus miljonus? Tā ir zinātniskā fantastika. Protams, mēs esam ieinteresēti, lai tarifs būtu pēc iespējas mazāks, jo tā ir vieglāk strādāt. Tas atrisinātu daudzas problēmas, piemēram, patērētāji mazāk vēlētos atslēgties no centrālās siltumapgādes. Par miljoniem jārunā atklāti. Nedrīkst mānīt cilvēkus. Tas ir grūts projekts, taču tas mūs nebaida, jo samilzušu siltumapgādes problēmu risināšana ir mūsu darbs. Kā saka krievi: «Ja vilka baidies, mežā neej.»
