Spraigajai cīņai par vietām nākamajā Jelgavas Domē gatavojas arī «Latvijas ceļa» Jelgavas nodaļas pārstāvji.
Spraigajai cīņai par vietām nākamajā Jelgavas Domē gatavojas arī «Latvijas ceļa» («LC») Jelgavas nodaļas pārstāvji. «LC» uzskatus un ieceres pilsētas iedzīvotāju dzīves uzlabošanai sarunā ar «Zemgales Ziņu» Komentētāju nodaļas vadītāju Modri Sprudzānu klāstīja viens no «LC» Jelgavas nodaļas līderiem Andris Tomašūns.
Kā jūs raksturotu «LC» deputātu kandidātu sarakstu nākamajai Jelgavas Domei?
Saraksts ir izveidots – ir visi 15 kandidāti. Tajā iekļauti cilvēki, kas balotējušies arī iepriekšējās reizēs. No pilsētā pazīstamākajiem varētu minēt bijušo 6. Saeimas deputātu, universitātes mācībspēku Jāni Ābeli, pašreizējos Domes deputātus Agri Celmu un Aļģimantu Burbu, vēl Raiti Madžuli un Ediju Mercu. Šoreiz varbūt visu sarakstu nesaukšu, taču katrā ziņā tie ir pilsētā pazīstami cilvēki, kas strādā ļoti dažādās jomās – sākot ar izglītību un kultūru un beidzot ar ekonomiku, medicīnu un sportu. Kopumā lietas, kas ir pašvaldības kompetencē, šiem cilvēkiem ir labi pazīstamas.
Kas attiecas uz kandidātu iecerēm, Jelgavā par īpaši darāmajiem darbiem nav jādomā, jo mantojums nāk līdzi, un tas pasaka, kas jādara. Pirmkārt tas ir pilsētas budžets un ar to saistītās krīzes, Siltumtīkli. Svarīgs jautājums būs, kā sabalansēt nākotnes vīzijas ar pagātnes mantojumu.
Vai «LC» ir risinājuma piedāvājums Siltumtīklu problēmai?
Nevaru teikt, ka mums būtu vienošanās par kaut kādu brīnumlīdzekli, bet domas lidinās ap to pašu: viens – ir kārtīgs investors, kas ņem saimniecību savās rokās un attiecīgi maksā arī parādus, atrodot formulu, kā var iekasēt naudu un atmaksāt parādus; otrs, un es domāju, ka ne mēs vienīgie pašlaik par to domājam, – kā efektīvāk izmantot Cukurfabriku, kurai siltums ir blakusprodukts; vai arī trešais – vispār likvidēt šo saimniecību un atrast alternatīvas apkures variantu, kā to šodien dara daudzi.
Pastāstiet, lūdzu, par iespējamajiem «LC» koalīcijas partneriem nākamajā Jelgavas Domē!
Uzreiz teikšu, ka nekādu oficiālu vai pusoficiālu kuluāru sarunu nav, jo likums jau šodien skaidri un gaiši noteic, ka veidot koalīcijas pirms vēlēšanām ir bezjēdzīgi, it īpaši Jelgavā, kur būs vismaz desmit sarakstu. Tas nozīmē, ka jebkura koalīcija pati sev atņem balsis. Līdz ar to šādām sarunām nav pamata. Domāju, ka veselai virknei šo sarakstu ļoti daudz noteiks personālijas – cilvēki, kas būs baudījuši vēlētāju uzticību un ar šo «krustiņu» palīdzību būs pacēlušies uz augšu. Ņemot vērā to, ka nākamā Jelgavas Dome droši vien būs daudzpartejiska, jo atkal – likums nosaka, ka jebkurš saraksts faktiski var dabūt vienu vietu, tātad pēc vēlēšanām būs jāuzsāk starppartiju sarunas, kurām par pamatu var kalpot tikai personālijas. Mēs jau šodien analizējam sarakstus un redzam, ka ir vesela virkne cilvēku, ar kuriem varētu sadarboties tāpēc, ka viņi ir domājoši un ne tikai runātāji, bet arī darītāji. Tajā pašā laikā sarakstos atrodami tādi, ar kuriem sadarbība nebūtu vēlama, jo … tur varbūt ir vairāk pelavu nekā sēklu.
Sakiet, cik pamatotas ir baumas, ka starp «LC», Latvijas Zemnieku savienību un LSDSP pastāv vienošanās, ka viss jau ir «sarunāts» un amati sadalīti?
Nu, tajā liela ietekme pašlaik ir ceturtajai varai, kas šīs ziņas izplata. Vēlreiz apgalvoju, ka šādas vienošanās nav. Tas, ka bieži šie politiķi, kas piedalās vēlēšanās, ir savstarpēji pazīstami, vēl nerada pamatu uzskatam, ka bijusi iepriekšēja vienošanās. Būtu jau ideāli, ja tā varētu sarunāt, jo pēc vēlēšanām uzreiz būtu skaidrs, ko kurš darīs, un strīdēties vairs nevajadzētu.
Bet vai šāda pirms vēlēšanām izveidota koalīcija, kas vēlēšanās iegūst vairākumu, nesāktu «bīdīt savas lietas» caur pašvaldības administratīvo aparātu?
Nu, šeit varam runāt teoriju. Jebkuras politiskas partijas interese ir iegūt varu, un otrs – katrai partijai ir savs vēlētāju loks, kas to atbalsta ar kaut kādām interesēm. Es to uztveru kā normālu politiskās cīņas un kultūras daļu. Protams, ir jānodala tie gadījumi, kad kādam ir politiskās intereses. Bet, ja partija pārstāv kādas sabiedrības grupas intereses, tas ir normāli.
Kuras problēmas «LC» šķiet uzkrītošas un ir steidzami jārisina, bez jau pieminētajiem Siltumtīkliem?
Jelgavā ir vesela virkne svarīgu jautājumu, kuriem jau tuvākajā laikā jāpievērš uzmanība, un kā pirmo minēšu narkomāniju. Tas, kas tagad notiek skolās, ap tām, jauniešu vidū … Pats strādāju skolā, man audzināšanā ir desmitā klase, es redzu, kādas ir šīs problēmas. Manuprāt, pieaugušie vēl neaptver to nopietnību. Paralēli tam, piemēram, «Silvana» gadījumā, mēs redzam, ka vieni kārto, lai Jelgavā ieguldītu līdzekļus narkomānijas un alkoholisma apkarošanai, bet citi, šajā gadījumā politiķi, pieņem lēmumus, kas «atbiedē» šādu līdzekļu ieplūdi.
Tas jāņem vērā, jo, ja pašvaldībā ir cilvēki, kas izprot šodienas naudas iegūšanas kārtību – ka ir ne tikai pašu nopelnītais, bet arī fondi, kas piedāvā līdzekļus –, tiek ģenerētas idejas, ir skaidri plāni un ja šie cilvēki paši piedalās to īstenošanā, tad var piesaistīt arī daudz līdzekļu no malas. Ir arī starptautiskās attiecības – daudz sadarbības partneru, bet nav atdeves. Taču iespējas ir. Līdz ar to cilvēki redz, ko darīt, iespējams realizēt idejas, palielinās līdzekļu apgrozījums, ir kustība, attīstība utt.
Ir daudz tādu lietu. Arī attiecībā uz investīcijām Jelgavai jāpārdomā, kāda būs tās nākotne. Kas būs pilsēta, kas agrāk bija svarīgs dzelzceļa mezgls un smagās rūpniecības centrs, tuvā un tālākā nākotnē? Un kā to ne tikai ar prātu aptvert un uzrakstīt uz papīra, bet arī pārvērst reālos budžeta projektos un finansu plānos? Potenciāls ir ļoti liels, bet no mums bēg projām gan spējīgi arhitekti, gan juristi, gan citi, kas negrib te palikt.
Iespējams, pilsēta neizmanto universitātes potenciālu?
Universitāte ir uz salas, bet pilsēta ir tai apkārt. Jautājums ir tāds: vai Jelgavas pilsētas Dome redz iespējas izmantot tās potenciālu. Ja uz viņiem skatās ar domu, ka paši atnāks kaut ko piedāvāt, tad būs grūti. No otras puses, es uzskatu – universitāte vienmēr ir bijusi atvērta. Un kurā Latvijas pilsētā vēl ir tāda universitāte kā mūsu? Tur jābūt gribai un arī saprašanai, kā to izmantot.
Jelgava noteikti būs jaunizveidojamā reģiona centrs un izglītības centrs. Un varbūt tai ir beidzot jāsaprot, ka izglītība ir viena no galvenajām precēm, ko šeit pārdod. Tas uzreiz saistīts ar dzīvošanu, ēdināšanu un citām lietām, kas tam nāk līdzi.
Otrs jautājums ir finansējums: vai pašvaldībā būs tikai politiķi vai arī izpildvara, kas mācēs uzrakstīt šos projektus tā, lai dabūtu naudu. Pašvaldības izpildvaru vajadzētu vērtēt pēc tā, kā tā māk piesaistīt papildu naudu, nevis tikai iztērēt nodokļu maksātāju naudu. Un šādiem cilvēkiem ir nepieciešama augstāka kvalifikācija. Jelgavai pašlaik ir vajadzīgs intelektuālais potenciāls, kas var pārdot cita veida preci.
