Piedzīvojot 14 štata vietu «nogriešanu» un 12 stundu maiņu, cenšoties iztikt ar degvielu 50 kilometru nobraukšanai, Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2. nodaļas rotas darbiniekiem tomēr izdodas rūpēties par sabiedrisko kārtību, tādējādi piemēram, samazinājušās laupīšanas uz ielām.
«Patruļdienestā, kura galvenie pienākumi ir sabiedriskās kārtības nodrošināšana, kā arī noziegumu novēršana, tagad strādā 20 cilvēku. Diemžēl šogad, lai palielinātu policistu algas, valdība pieņēma lēmumu likvidēt neaizpildītās štata vietas, mūsu rotai «nogrieza» 14,» «Ziņām» skaidro Jelgavas Kārtības policijas biroja 2. nodaļas rotas komandieris Artūrs Klabats. Pilsētā gan vērojama pozitīva tendence – samazinās laupīšanas uz ielām, pieturu demolēšana, aktivizējušies vienīgi grafiti «mākslinieki». Te gan savs darbs būtu jāveic pašvaldībai, paredzot vietas, kur grafiti cienītājiem izpausties. Jāpiebilst, ka patruļdienesta darbinieku maiņa ilgst 12 stundu un darba režīms – divas naktis strādā, divas brīvas, izņemot gadījumus, kad jāstrādā pastiprinātā režīmā vai pasākumu laikā.
Jāiztiek ar vecām uniformāmKadru trūkums ir viena no sāpīgākajām problēmām, jo, tā kā valstī īstenotā politika paredz augstākās izglītības nepieciešamību policijas darbiniekiem (līdz 2013. gadam tai jābūt visiem likumsargiem), jārēķinās ar regulāriem mācību un ikgadējiem atvaļinājumiem, kas strādājošo policistu skaitu samazina vēl vairāk.«Uz patruļdienestu negrib nākt, jo tas ir melnais darbs, turklāt nevaram garantēt ne pienācīgu tehnisko nodrošinājumu, ne algas, ne karjeras iespējas. Pat ar uniformām valsts nenodrošina tā, kā vajadzētu, – atnāk jauns darbinieks, viņam piešķir jau kādus trīs gadus lietotu formas tērpu, kas ne pēc kā neizskatās. Vai šādā situācijā var prasīt, lai viņš strādā ar pilnu atdevi un prieku?» retoriski jautā A.Klabats. Arī pats rotas komandieris ieslīdzis pārdomās par nākotni. Nākamgad, iegūstot augstāko juridisko izglītību, būšot jāpārdomā, ko darīt tālāk. «Cepuri nost Pašvaldības policijas algu sistēmas priekšā – tur patruļdienesta kārtībnieks saņem tikpat cik es kā rotas komandieris. Ja jau valstij nevajag…» tā A.Klabats.Cīnīties nākas arī ar citām bēdām, piemēram, vienai maiņai paredzēti seši litri degvielas, to pietiek tikai 50 kilometriem. A.Klabats atceras deviņdesmito gadu sākumu, kad situācija bijusi līdzīga. «Ko darīt? Nākas reizēm arī par savu naudu «uztankot» auto,» atzīst rotas komandieris.Izolatorā kā viesnīcāPatruļdienests visvairāk uzmanības pievērš autoostai (tur gan kriminogēnā situācija pēc kafejnīcas «Rada» slēgšanas uzlabojusies), RAF masīvam, īpaši Pērnavas ielai, kā arī Vecpilsētas ielai, kur regulāri tiek aizturēti nelegālā alkohola pircēji. Pārdevējus notvert ir daudz grūtāk, jo, tāpat kā gadījumos ar neatļautu grādīgā tirdzniecību naktīs veikalos, traucē birokrātiskas procedūras.Kontingents, ar kuru policistiem regulāri jāsastopas, ir bezpajumtnieki un huligāni, un daļa no tiem, it sevišķi gada aukstākajos mēnešos, ir gatavi uz visu, lai nokļūtu trīszvaigžņu viesnīcas standartiem atbilstošajā policijas izolatorā. Vasarā palielinājies mazgadīgo skaits, kas vēlās vakara stundās vieni paši atrodas uz ielas. Tiesa, tur gan «kadri» nemainās – nelabvēlīgu vai, tieši pretēji, krietni turīgu cilvēku atvases, kā arī no patversmes aizbēgušie. «Vecākiem vajadzētu padomāt par laika veltīšanu bērniem. Arī pats strādāju divos darbos, taču jācenšas sevi salauzt, pārvarēt nogurumu un brīvajos brīžos nevis iet gulēt, bet paspēlēties ar bērnu, pārrunāt ar viņu dažādas lietas, un tas nāks tikai par labu,» piebilst A.Klabats.
