Pēdējos divos mēnešos «Ziņas» saņēmušas virkni jautājumu par SIA «Jelgavas Autobusu parks» pakalpojumiem.
Pēdējos divos mēnešos “Ziņas” saņēmušas virkni jautājumu par SIA “Jelgavas Autobusu parks” (JAP) pakalpojumiem. Rīgas sabiedrisko attiecību firma “Baltijas Komunikāciju centrs”, kas apkalpo JAP, uz visiem nav atbildējis pēc būtības, tomēr tas vien, ka redakcijai jautājumi uzņēmumam nav jāsūta ierakstītā vēstulē, kā vēl novembra sākumā pieprasīja JAP komercdirektore Viktorija Ļubļinska, liecina par zināmu progresu.
Atbildes uz “Ziņu” jautājumiem Baltijas Komunikāciju centra pārstāvim Mārcim Krastiņam sniegusi JAP komercdirektore V.Ļubļinska.
19. maršrutā izmaiņu nav
Jelgavniece J.Lauva nesen uzzinājusi, ka no 1. decembra 19. maršruta autobusa kustībā būšot izmaiņas. Proti, līdz šim tas kursēja no centra uz Pārlielupi – pa Aviācijas ielu uz RAF dzīvojamo masīvu un tālāk gar Bērzu kapiem, tad pa Rīgas ielu atpakaļ uz pilsētas centru. Lasītāja dzirdējusi, ka turpmāk autobusa galapunkts būšot Bērzu kapi. Lai nokļūtu 5. līnijā, pie kapiem paredzēts izkāpt un pirkt biļeti no jauna, līdzšinējo 25 santīmu vietā par braucienu maksājot 50 santīmu.
JAP atbild, ka 19. autobusa kustībā izmaiņas nav veiktas. Vasarā šo maršrutu apkalpoja trīs autobusi, savukārt ziemā – divi. Pēc iedzīvotāju lūguma ziemas periodā norīkots viens papildu reiss.
Atbilde par braukšanas maksu nav sniegta. Tomēr, šķiet, tai nevajadzētu dubultoties.
Maz pieturu un dīkstāve
Virkne jautājumu saņemta par 22. autobusu pēc kustības maršruta izmaiņām no 1. novembra. Pasažieri ziņojuši, ka tagad Dambja ielā iespējams izkāpt tikai pieturā pretī internātskolai Filozofu ielā, bet tālāk Rūpniecības un Dambja ielā līdz pat Dobeles šosejai pieturu nav. Attālums šajā posmā pārsniedz divus kilometrus. Solīts pieturas ierīkot, bet tas nav izdarīts.
M.Jansone stāsta, ka novembra sākumā braukusi no slimnīcas Rīgā, kur pavadījusi ilgāku laiku. Jelgavas stacijā viņai piespiedu kārtā autobusā ar atvērtām durvīm jāgaida pusstundu, kamēr tas sāks kustību. Parasti transporta līdzeklis ceļā devies drīz pēc vilciena pienākšanas no Rīgas. Izrādījies, mainīts kustības grafiks. Šoferis transportlīdzekli visu laiku darbinājis, pats kāpis ārā smēķēt. Sieviete arī piebilst, ka ap pulksten 13.30 šoferis viņai 22. autobusa galapunktā pie stacijas iedevis kases aparātā drukātu biļeti, kur norādīts neatbilstošs laiks – pulksten 7.28.
Reisi pārklājas
Jelgavniece arī norādīja, ka autobusu kursēšanas laiki pārklājas (piemēram, 7. un 22. autobuss, kas pa Satiksmes ielu brauc stacijas virzienā, dažkārt kursē reizē (ap pulksten deviņiem rītā) vai ar ļoti nelielu atstarpi). Arī vakarā pēc pulksten 20 tie no stacijas izbraucot gandrīz reizē. Tāpat Tušķu virzienā un atpakaļ vienlaicīgi kursē 1. un 19. autobuss. Par reisu pārklāšanos un stāvošu autobusu darbināšanu M.Jansone un iedzīvotāja no Ganību ielas uzskata, ka tas liecina par JAP labo dzīvi, ja uzņēmums var nedomāt par līdzekļu taupīšanu. “Tā rīkojoties, pēc dažiem mēnešiem JAP atkal prasīs paaugstināt biļešu cenas,” M.Jansone zvanījusi arī JAP, bet reakcijas neesot. Pēc pasažieru domām, JAP nevajadzētu būt problēmām pārkārtot reisus, lai tie nenotiktu vienā laikā. Tas būtu izdevīgāk arī uzņēmumam.
Arī “Ziņas”, kad pērn domnieki apmeklēja JAP, rakstīja, ka Jelgavā jau desmit gadu JAP maršrutos un reisos būtiskas izmaiņas nav veiktas. To Domes deputātiem atzina uzņēmuma komercdirektore V.Ļubļinska. Arī šogad šajā ziņā nekas būtiski nav mainījies.
Pensionāre no Ganību ielas, kuras dēls regulāri ar 22. autobusu brauc uz dzelzceļa staciju un atpakaļ, pauda par to neapmierinātību. Proti, vakara reisā (pēc pulksten 20), kad autobuss kursē uz Meiju ceļu, dēls līdz Ganību ielai nemaz nevarot tikt. Sieviete norādīja arī uz lieko līkumu, kas tagad 22. autobusam “jāizmet pa tukšo” – vairākus kilometrus garajā posmā no Aspazijas ielas līdz Dobeles šosejai pasažieru tikpat kā neesot, un JAP vajadzējis izdomāt racionālāku veidu, kā atrisināt 22. autobusa apgriešanās problēmu Aspazijas ielā.
Lasītāju jautājumi liecina par zināmām pretrunām, tomēr katram pakalpojumu saņēmējam ir tiesības paust savas domas.
Izmaiņas esot attaisnojušās
Atbildē teikts, ka 22. autobusa maršrutā izmaiņas veiktas pēc pasažieru lūguma. JAP mazās ietilpības autobusus nomainīja ar lielākiem. Atbilstoši pasažieru plūsmai palielināts spēkratu kustības laiks maršrutā. “Bija nepieciešamība lielās ietilpības autobusam nedaudz mainīt maršrutu, jo krustojumā nevarēja apgriezties braukšanai pretējā virzienā.” Novembra pasažieru skaitīšanas rezultāti apstiprinot, ka izmaiņas attaisnojušās.
Tā kā Atmodas ielā tiek būvēts liels biznesa un darījumu centrs, tā apsaimniekotāji lūguši palielināt sabiedriskā transporta skaitu. 22. autobusa maršruts pieskaņots šim lūgumam. Tuvākajā laikā Atmodas ielā izbūvēšot divas pieturvietas.
Par autobusu un vilcienu kustības sarakstu saskaņošanu norādīts, ka pašlaik speciālisti strādājot pie projekta, lai visi pilsētas autobusu maršruti ietu gar dzelzceļa staciju. JAP ieinteresēts piesaistīt vilcienu pasažierus, un uzņēmums savu iespēju robežās to darot arī pašlaik. Tiesa, gar staciju nekursē visi pilsētas autobusu maršruti, līdz ar to nav iespējams saskaņot to un vilcienu kustības sarakstus. “Ja pozitīvi atrisinās jautājumu par kopēja transporta termināla būvniecību, šī problēma pazudīs,” teikts atbildē.
Jāpiebilst, ka jautājums bija par 22. autobusu, kas kursē maršrutā Asteru iela (tagad Atmodas iela) – dzelzceļa stacija un tiešām domāts lielākoties vilciena pasažieru apkalpošanai. Nav atbildes par biļetes izsniegšanas laika neatbilstībām.
Cik loģiska agrāka atiešana?
Gan no lasītājiem saņemti jautājumi, gan arī šo rindu autore, dažādos laikos braucot uz darbu, ievērojusi, ka pēdējos mēnešos ar autobusu kustību kaut kas nav kārtībā. Proti, ja transports kavējas, pasažieri var nepagūt uz vilcienu. Taču pēdējā laikā parādījusies tendence, ka autobusi samērā regulāri atiet trīs, piecas un pat vairāk minūšu ātrāk, nekā paredzēts sarakstā. Piemēram, Aspazijas ielas pieturā agrāka izbraukšana raksturīga gan 7., gan 18. maršruta autobusam. Nav saprotams, pēc kāda saraksta kursē 22. autobuss (maršruta transporta līdzekļos nav pieejams jaunais kustības saraksts, taču tā “Ziņām” pēc maršruta izmaiņām no 1. novembra solīja JAP).
Arī Vīgriežu ielas masīva iedzīvotāji sūdzējušies, ka autobusi, kas nāk no Svētes vai pilsētas nomales puses, no Rūpniecības ielas pieturas izbrauc trīs līdz desmit minūtes agrāk, nekā noteikts sarakstā.
JAP preses konferencē novembrī V.Ļubļinska skaidroja, ka pasažieriem jābūt izprotošiem, jo autobusu kavēšanās saistīta ar satiksmes intensitātes palielināšanos pilsētā, un tas notiek no JAP neatkarīgu apstākļu dēļ. Taču faktiski satiksmes intensitātes palielinājumu neiespaido nedz 7., nedz 18. autobusa kustību posmā no galapunkta Meiju ceļā līdz Asteru ielas pieturai un arī tālāk līdz Lielajai ielai. Tas neietekmē arī sabiedriskā transporta reisu līdz Vīgriežu ielas masīvam un Rūpniecības ielas pieturai, jo satiksmes intensitāte būtiski nav mainījusies. Turklāt nav loģiski, ka satiksmes intensitātes palielinājuma dēļ autobusi no pieturas atiet agrāk. Drīzāk pie vainas varētu būt šoferu trūkums pasažieru pārvadājumu uzņēmumā un viņu profesionālisma problēmas vai arī pārvadājumu organizācijas īpatnības, kad šoferi, būdami komersanti, pēc iespējas ātrāk cenšas nokļūt uz intensīvākas pasažieru plūsmas ielām, lai apsteigtu citu maršrutu autobusus un savāktu pēc iespējas vairāk braucēju un līdz ar to arī ienākumu. Piemēram, pagājušā nedēļā kāds lasītājs “Ziņām” stāstīja par JAP autobusu “gonkām” Zemgales prospektā un Akadēmijas ielā 11. decembrī. Proti, pēc vilciena pienākšanas pirms pulksten 20.30 pie dzelzceļa pieturas stāvējuši vismaz trīs autobusi. Pasažieris braucis ar 7. autobusu. Posmā līdz pieturai pie LLU Tehniskās fakultātes tam pārāk lielā ātrumā garām aiztraukušies divi citi, šķiet, 22. un 5. maršruta. Acīmredzot tāpēc, lai pirmie nonāktu nākamajā pieturā un “noceltu” pasažierus tiem, kas pārvietojas pa līdzīgu maršrutu.
Sniedzot atbildes, Mārcis Krastiņš no Baltijas Komunikāciju centra uzsver, ka JAP atbildes jāatspoguļo objektīvi, nejaucot ziņu ar redakcijas viedokli vienā publikācijā. Sabiedrisko attiecību speciālistiem būtu jāizprot, ka ziņa un atbilde uz lasītāja sūdzību vai jautājumu īsti nav viens un tas pats. “Ziņas” konstatēja, ka pēdējais šajā publikācijā minētais jautājums atbildēs atspoguļots nepilnā apjomā. Pēc laikraksta domām, lasītājiem un pārvadājumu uzņēmuma pakalpojumu izmantotājiem atbilstoši valsts pamatlikumam – Satversmei – ir tiesības uz vārda brīvību un loģisku savu domu paušanu.
Ar novirzēm esot jārēķinās
JAP atbildē uzsvērts, ka tie laiki, kad pēc autobusa kursēšanas varēja regulēt pulksteņus, pagājuši. Pēdējos gados pilsētā vairākas reizes palielinājusies automašīnu plūsmas intensitāte, un arī Jelgavā arvien biežāk novērojami sastrēgumi, kas ietekmē autobusu kustību. Pilsētā aktīvi tiek veikti ceļu un pazemes komunikāciju remontdarbi, arī tas atstāj iespaidu uz autobusu kursēšanas laiku. “Kamēr ceļi platuma un kvalitātes ziņā ir tādi, kādi tie ir, autobusu kustību precīzāku padarīt nebūs iespējams. Risinājums varētu būt, izbūvējot sabiedriskajam transportam atsevišķu joslu, kā tas ir daudzās ārvalstīs. Pašlaik maršrutu autobusu vadītājiem noteiktas divas trīs pieturas ar kontrollaikiem katrā maršrutā (galapunktos, centrā, autoostā, dzelzceļa stacijā, bankas pieturā Akadēmijas ielā un citur). Pārējās transporta pienākšanas un atiešanas laiku ievērojami ietekmē situācija uz ceļa. Bieži vien, lai iekļautos noteiktajā laikā, šoferim būtu jāpārkāpj ceļu satiksmes un drošības noteikumi. Autobusu kursēšanas intervāli ir pietiekami blīvi, tomēr, izmantojot pilsētas sabiedrisko transportu, jārēķinās ar novirzēm kustības grafikos,” teikts atbildē.
