Lai izskaustu nepamatotu slimības lapu izsniegšanu, vakar valdība apstiprināja grozījumus to izsniegšanas kārtībā.
Lai izskaustu nepamatotu slimības lapu izsniegšanu, vakar valdība apstiprināja grozījumus to izsniegšanas kārtībā.
Turpmāk ārstējošajam ārstam būs pienākums pēc 45 dienu darbnespējas nosūtīt pacientu pie speciālista, kuram 30 dienu laikā jāizvērtē, vai tā jāpārtrauc vai jāturpina. Ja darbnespēja ilgst sešus mēnešus, ārstam būs pienākums nosūtīt slimnieku uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju (VDEĀK), kas lems par invaliditātes noteikšanu, veicot attiecīgu atzīmi darbnespējas lapā. Tas bijis nepieciešams, jo atsevišķos gadījumos darba ņēmēji slimības lapas izmantojuši negodprātīgi un, pamatojoties uz tām, izvairījušies no darba.
Turpmāk slimības lapā paredzēts iekļaut arī jaunu pārejošās darbnespējas cēloni – ceļu satiksmes negadījums. Tā kā ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem slimības pabalstu sākotnēji izmaksā no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem, šis grozījums palīdzēs efektīvāk atgūt naudu no apdrošināšanas kompānijām.
Līdz ar jauno normu ieviešanu tiks nodrošināta cilvēku ātrāka atgriešanās darba tirgū, kā arī samazināsies to cilvēku skaits, kuriem tiek noteikta invaliditāte. Izskaužot nepamatotus pārejošas darbnespējas gadījumus, samazināsies valsts sociālās apdrošināšanas budžeta un darba devēju izdevumi.
Līdz šim slimības lapu par visu darbnespējas periodu ārsts vai tā palīgs varēja izsniegt vienpersonīgi, nekonsultējoties ar citiem ārstiem speciālistiem. Nevienā no normatīvajiem aktiem nebija precīzi noteikts, pēc cik ilga atveseļošanās perioda cilvēks jānosūta uz VDEĀK, lai veiktu invaliditātes ekspertīzi. Līdz ar to ne visiem, kas ilgstoši slimoja, tika nodrošināta efektīva ārstēšana un nepieciešamā rehabilitācija.
