Iekšlietu sistēmas darbinieki ir tie, kas ne tikai nodrošina valsts iekšējo kārtību, bet arī rūpējas par iedzīvotāju drošību.
Iekšlietu sistēmas darbinieki ir tie, kas ne tikai nodrošina valsts iekšējo kārtību, bet arī rūpējas par iedzīvotāju drošību. Latvijā, tostarp Jelgavā, policijas darbinieki un ugunsdzēsēji nebūt nav tie labāk nodrošinātie un nesaņem diezcik augstu algu, turklāt arī sabiedrības acīs šo cilvēku amata prestižs ir visai zems. Lai kaut nedaudz iezīmētu nākotnes perspektīvas šajā jomā, “Ziņas” uz sarunu aicināja iekšlietu ministru Dzintaru
Jaundžeikaru.
Ar ko Jelgava atšķiras no citām Latvijas pilsētām iekšlietu sistēmas vērtējumā?
Jau no padomju laikiem Jelgavā kriminogēnā situācija nav bijusi labvēlīga. To ietekmēja gan robežas tuvums, gan industriālā attīstība (jaunuzceltajās rūpnīcās tika nodarbināti iebraucēji), gan cietumi pilsētas centrā. Patlaban situāciju ietekmē arī lielā studentu koncentrācija pilsētā. Esmu šeit studējis un neapgalvošu, ka mēs alkoholu nelietojām, taču tas viss notika krietni kulturālāk. Uzzinot statistiku, paliek skumji – pērn Jelgavā 13 jauniešiem pēc pārmērīgas alkohola lietošanas bijusi nepieciešama “atpumpēšana”. Ja agrāk notika kautiņš, tam bija kāds iemesls, bet tagad ir reizes, kad dūru vicināšana notiek bez motivācijas. Citreiz tas nav kautiņš, bet tīša svešas mantas bojāšana vai huligānisms. Šādā situācijā nenoliedzami ļoti grūti strādāt iekšlietu sistēmas, it sevišķi policijas, vadībai.
Jūs minējāt, ka jaunieši lieto alkoholu un tam seko likumpārkāpumi, bet kā ar to cīnīties?
Augstskolās vairs nav Fiziskās sagatavošanas katedras, kas palīdzētu kaut nedaudz patērēt studentu lieko enerģiju. Saglabājusies tikai izklaide. Tāda situācija ir arī skolās – fizisko nodarbību prasības ir tik zemas, ka tās bez mazākās piepūles var izpildīt jebkurš. Tas gan ir tāpēc, ka skolotāji vairs neko nedrīkst prasīt – sanāk, ka skolēniem ir tikai tiesības, bet nav pienākumu. Ir ieviesušās arī labas lietas, tikai mums nez kāpēc “pielipis” tas sliktākais.
Vai policijas vadība tiek galā ar saviem uzdevumiem?
Darbs rit normāli, atbilstoši tam, kāds ir iekšlietu sistēmas darbinieku nodrošinājums valstī. Protams, katrā vietā ir savi plusi un mīnusi, bet daudzviet nevaram prasīt arī pilnīgu atdevi, ja neko nedodam pretī. Pozitīvi vērtēju Jelgavas likumsargu sadarbību ar pašvaldības institūcijām, kā arī sabiedriskajām organizācijām cīņā pret alkoholismu un narkomāniju. Tas ir labs paraugs arī citiem rajoniem. Jelgavas rajons ir robežrajons, un, ja runājam par Šengenas līguma prasību izpildi, tad Jelgavai ir svarīga loma. Agrāk skaidri bija iezīmēta robeža, bet tagad būs jāizmanto citas metodes, lai atklātu, piemēram, nelegālos imigrantus. Tam nepieciešami augstas klases speciālisti, turklāt ar ievērojamu pieredzi.
Taču problēma, kā šos kvalificētos kadrus noturēt…
Jā, nupat Rīgā no darba aizgāja vairāki vērtīgi darbinieki – majori un kapteiņi, kas skaidri pateica – mēs ar savu algu nespējam uzturēt ģimeni. Tā bijusi milzīga valsts izšķērdība, nepiešķirot līdzekļus algu palielinājumam. Lai šo situāciju uzlabotu, tagad nepieciešami dubulti ieguldījumi. Jelgavā kadru mainību nosaka Rīgas tuvums, jo galvaspilsētā tomēr ir lielākas iespējas nopelnīt.
Šonedēļ tikšos ar finanšu ministru un premjeru un iesniegšu projektu, kā atmaksāt bērnu piedzimšanas pabalstu un atvaļinājumu parādu, ko iekšlietu sistēmas darbinieki līdz šim nav saņēmuši. Paredzēts, ka līdz maijam būtu jāatmaksā parādi par 2003. gadu, līdz jaunā mācību gada sākumam – 2004. gada parādi, bet gada beigās, kad būs budžeta grozījumi, – atlikušie parādi. Par darbu bīstamos apstākļos tiks samaksāts arī ugunsdzēsējiem un par virsstundu darbu – robežsargiem. Par parādu atmaksu vienošanās jau panākta, tomēr esmu ieviesis citus atmaksas termiņus, un ceru, ka tos apstiprinās. Ja cilvēki redzēs perspektīvu un tiks atbilstoši atalgoti, viņi nemeklēs citu darbu, un, iespējams, atgriezīsies arī tie, kas pirms kāda laika aizgājuši.
Viena lieta algas, bet trūkst arī automašīnu, kaut vai to pašu ugunsdzēsēju autokāpņu.
Nedaudz labākā situācijā ir robežsargi, jo tie pēc neatkarības atgūšanas darbu sāka no nulles. Taču pārējiem tehniskais nodrošinājums ir bēdīgs. Tāpēc rasts risinājums, ko varēja izmantot jau agrāk, – jaunie transporta līdzekļi tiks iegādāti, pateicoties operatīvajam līzingam, kas ļaus izmantot līdz šim nepieredzēti lielu vienību skaitu. Plānots, ka to skaits Latvijā varētu būt no 750 līdz 1200 transporta vienībām. Tas nozīmē, ka arī Jelgavas policijā varētu būt vismaz 25 jaunas automašīnas. Arī ugunsdzēsēji netiks aizmirsti – inspektori saņems vieglās automašīnas, un tiks iedalīta arī smagā tehnika, tai skaitā autokāpnes. Tas nav normāli, ka dienestam pilsētā, kurā ir daudzstāvu apbūve, jāstrādā bez tām.
Jau vairākus gadus tiek runāts par jaunas ēkas celtniecību Jelgavas policijas pārvaldes vajadzībām.
Arī šajā jomā pilnībā ir mainīta pieeja – izveidota valsts un privātā kapitāla partnerība. Andris Rāviņš piemeklējis jau četrus zemesgabalus Jelgavā, ar kuriem tuvākajā laikā iepazīsies ministrijas pārstāvji. Pēc tam būs jāatrod ātrākais un ērtākais būvniecības risinājums. Ja viss veiksies labi, divos gados ēka varētu būt gatava.
Protams, tas, ko es solu, varētu uzlabot tehnisko nodrošinājumu un arī iekšlietu sistēmas darbinieku prestižu, atliek cerēt, ka man ļaus to īstenot.
Paldies par interviju!
