Zinātne laukiem. Šonedēļ LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē notiks promocijas darbu aizstāvēšana doktora grāda ieguvei.
Zinātne laukiem
Šonedēļ LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē (PTF) notiks promocijas darbu aizstāvēšana doktora grāda ieguvei. Proti, doktorante Solvita Kampuse aizstāvēs pētījumu “Latvijā audzēto aveņu, upeņu un jāņogu šķirņu piemērotība saldēšanai”, bet Sandra Muižniece – Brasava – “Dabai draudzīga phB hidroksibutirāta kompozītmateriāli pārtikas produktu iepakojumam”.
S.Kampuses promocijas darba vadītājs profesors Imants Atis Skrupskis stāsta, ka eksperimentus un pētījumus augļu un ogu saldēšanā sācis 1973. gadā. Tolaik tas Latvijā bija kaut kas jauns. Mūsdienās saldēšanu uzskata par efektīgāko konservēšanas veidu, lai saglabātu fizioloģiski aktīvas ielas un vitamīnus. Zināms, ka Latvijā audzētās avenes, jāņogas un upenes parasti ir krietni veselīgākas nekā vairums tropisko augļu. Tomēr pie mums vērojama tendence vietējos augļus un ogas aizstāt ar tirdzniecības tīklā vieglāk pieejamo eksotiku. Viens no šīs nevēlamās tendences iemesliem – mūsu ogas un augļi baudāmi tikai vienu divus mēnešus. Jāņogas ar ķekariem kontrolētā atmosfērā var saglabāt pat līdz 140 dienām, taču aizvien aktuāla ir mūsu ražas konservēšana.
Latvijā salīdzinājumā ar ES lauksaimniecības lielvalstīm tiek audzēts daudz dažādu ogu šķirņu (ES lielveikali un pārtikas rūpniecība pieprasa salīdzinoši mazu šķirņu skaitu). Turklāt vairums Eiropas komercšķirņu nav piemērotas audzēšanai Latvijā. Tādēļ vēl jo svarīgāk izpētīt, cik mūsu populārākās aveņu, upeņu un jāņogu šķirnes piemērotas saldēšanai. S.Kampuse pētījumus veikusi Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā, kā arī Valensijā Spānijā, kur augļu un ogu saldēšana tiek plaši izmantota un attīstīta arī šā konservēšanas veida zinātniskā bāze. Promocijas darbā viņa analizē 21 aveņu, 32 upeņu, 16 sarkano jāņogu un piecas balto jāņogu šķirnes.
Runājot par savu audzēkni, profesors Skrupskis uzteic viņas čaklumu. Kā jaunā zinātniece Solvita augstu novērtēta jau pērn, kad saņēma balvu no Latvijas Zinātņu akadēmijas. Arī šopavasar viņa tikusi laureātos kā LLU, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas un Latvijas Hipotēku bankas balvas ieguvēja. “Ne katrā doktorantu ģimenē gan vīrs, gan sieva ir doktori, bet šeit patīkami, ka pērn doktora grādu veiksmīgi ieguva Solvitas vīrs Kaspars, pasniedzējs Lauksaimniecības fakultātes kādreizējā Dārzkopības katedrā, kas tagad ieguvusi Agrobiotehnoloģiju institūta statusu. Šovasar viņam pa pēdām seko sieva,” piebilst profesors I.A.Skrupskis.
Sandras Muižnieces – Brasavas darbs veltīts iepakojuma materiāliem. Tiem ir izšķiroša loma iesaiņotā produkta kvalitātes saglabāšanā. Turklāt pārtikas iepakojums veido 60 procentu no visa pasaulē saražotā iepakojuma materiāla. Tā lielākā daļa ir naftas ķīmijas ražojumi. Taču šie polimēri nav dabai draudzīgi. Piemēram, dažādie lielveikalos plaši izmantotie maisiņi pēc to izmantošanas lēni sadalās, piesārņo dabu. Latvijā uz vienu iedzīvotāju tiek saražots vidēji 65 kilogrami pārtikas iepakojuma gadā, bet Francijā, Vācijā, Nīderlandē šis skaitlis tuvojas 200. Tiek lēsts, ka Latvijā sauso mājsaimniecības atkritumu daudzums ir ap 700 tūkstoši tonnu (viens smagsvara kravas vilciens parasti ved līdz 5 tūkstošiem tonnu – red.). Vēl svarīgs moments, kā teic doktorante, ir tas, ka naftas cena palielinās un tā ir izsmeļams dabas resurss. Risinājums ir biopolimēru materiāli, kas ražoti no kartupeļiem, graudiem. Šāds iepakojums, pēc izmantošanas nonākot augsnē, dažu mēnešu laikā pilnīgi sadalās. Vienīgi tā ražošana pagaidām ir dārgāka. Pētījumi biopolimēru izmantošanā tiek veikti Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī LLU, kur S.Muižnieces – Brasavas promocijas darba vadītāja ir profesore Lija Dukaļska. Viņa doktoranti vērtē kā perspektīvu sava iesāktā darba turpinātāju.
