Izrādās, ka jaunās tūkstošgades gaidās nav nemaz tik vienkārši pateikt, kad īsti tā sāksies.
Izrādās, ka jaunās tūkstošgades gaidās nav nemaz tik vienkārši pateikt, kad īsti tā sāksies.
Domas par jauna gadsimta, gadu tūkstoša atskaites punktu ir dalījušās jau kopš tiem laikiem, kad tika izgudrots kalendārs. Patlaban 2001. gada aizstāvji savu viedokli pamato ar to, ka gadu skaitīšana sākas ar kalendāra pirmo gadu, tāpēc arī jauns gadsimts sākas ar pirmo gadu (piemēram, 20. gadsimts – ar 1901. gadu). Jāņem vērā, ka senajos laikos skaitīšanas sistēmās nebija nulles. Līdz ar to arī kalendāros nevarēja būt «nulles gada». Rietumu matemātiķi ar nulli iepazinās tikai 9. gadsimtā. To lietoja indiešu kolēģi.
Taču būtiskākais ir jautājums: vai, sakot «2000. gadā», vēlamies pateikt, ka tas un tas noticis divtūkstoš gadu pēc Kristus, vai arī runa ir par to, ka līdz minētā notikuma brīdim pēc Kristus dzimšanas pagājuši divi tūkstoši gadu.
Gadskaitļus lēšot stingri matemātiski, tas gluži nav viens un tas pats. Pēdējā gadījumā domājam kārtas skaitļu kategorijās, ar minēto gadskaitli it kā atbildot uz jautājumu – kurš (gads)? Un tad gadsimts patiešām sākas ar pirmo gadu. Turpretim nulli varam attiecināt uz pamata skaitļa vārdiem raksturīgo izteiksmi – cik daudz (gadu ir pagājis)? Šādā gadījumā «nulles gads» vairs nešķiet absurds.
Starp citu, mūsdienu astrologu literatūrā sastopams apzīmējums «0. janvāris». Tas nav pārsteidzoši – kaut vai tāpēc vien, ka kalkulācijas tiek veiktas, izmantojot arābu ciparus, kas ietver nulli.
Nulles lietošana astroloģiskajos kalendāros saistīta ar modernās zinātnes pirmsākumiem. 1582. gadā ieviestais Gregora kalendārs ietver principu noteiktā kārtībā «izlaist» atsevišķas vecā romiešu kalendāra dienas. Tā tika iegūts noteikts intervāls, kas atkārtojas ik pēc 400 gadiem. Šie ir tā sauktie gadsimta gadi, kuru gadskaitļus dalot ar 100, tiek iegūts pāra, bet, dalot ar 400, – nepāra skaitlis. «Gadsimta» ir tieši divtūkstošais, nevis 2001. gads. Tiesa, tas netraucē 2001. gada piekritējiem «gadsimta gadu» uzskatīt par vecā gadsimta pēdējo, nevis jaunā gadsimta pirmo gadu. Tomēr Gregora kalendāru attiecinot uz 1. gadu pirms Kristus, pieņemot, ka ar šo gadu beidzas pēdējais vecās ēras gadsimts, rodas sarežģījumi. Dalot 1 ar 100, neiegūstam pāra skaitli. Turpretim, ja 1. gadu pirms Kristus uzskatām par mūsu ēras «nulles gadu», pāvesta Gregora VIII ģeniālais princips darbojas. Dalot 0 ar 100, iegūstam pāra skaitli.
Teikt, ka mūsu ēra sākas ar «nulles gadu», varam tāpēc, ka par Kristus dzimšanu tiek uzskatīts 25. decembris – astoņas dienas pirms jaunās ēras pirmā gada. Būtu dīvaini apgalvot, ka Kristus dzimis 1. gadā pirms Kristus.
Rietumu pasaulē gadskaitļu lietojums pamata skaitļa vārda nozīmē tiek piemērots arī, ja runā par cilvēka vecumu. Stingri pieturoties pie mūsu laika skaitīšanas paražām, piemēram, par amerikāņa mazuli tā pirmajā gadā, nevaram teikt – «vienu gadu vecs». Turpretim ķīnietim atzīt, ka kāds ir 1 gadu vecs, nozīmē runāt tieši par periodu, kas aptver šīs personas pirmo dzīves gadu.
Saprotams, vēlme par jaunās tūkstošgades sākumu uzskatīt 2001. gadu vairāk iegājusi ikdienas apziņā. Turpretim pretējais gadījums tieši apliecina matemātiskās loģikas fatālo varu hronoloģiskajos aprēķinos un tieši – nulles ieviešanas sekas.
Iespējams, tūkstošgades «pareizā» gadskaitļa apcerētāji atgādina kabinetu sholastus, kas kaislīgi nododas prātošanai par tēmu, cik eņģeļu var nosēsties uz adatas smailes. Tikmēr citiem skaitlis ar trijām nullēm pērn saistījās ar globālas katastrofas priekšnojautām, bažām par totāli datorizētās pasaules kārtības sabrukšanu – ja digitālās smadzenes (ciparnīcas) 2000. gadu interpretētu kā «1900.». Par laimi, tā nenotika. Vien dokumentos tik ierasto, daudz ciparoto skaitļu vietā rakstot «2000.», baudījām savādi pacilājošas izjūtas.
***
Kas ar vecajiem pirmsākumiem ticis skaidrībā, tas, lūk, beidzot meklēs nākotnes avotus un jaunus pirmsākumus.
(Frīdrihs Nīče.)
