6. aprīlī pulciņš Rīgas Jauno literātu apvienības biedru Spīdolas skolā lasīja savus darbus. Pasākums bija paredzēts kā tikšanās ar skolotājiem, bet, tā kā neviens nebija ieradies, klausītāju soli tika piepildīti ar skolēniem.
6. aprīlī pulciņš Rīgas Jauno literātu apvienības biedru Spīdolas skolā lasīja savus darbus. Pasākums bija paredzēts kā tikšanās ar skolotājiem, bet, tā kā neviens nebija ieradies, klausītāju soli tika piepildīti ar skolēniem.
Kā pastāstīja skolotājas, kuras organizēja šo tikšanos, šāds pasākums risinās katru gadu, un parasti skolotāji esot atsaucīgi, braucot pat no citām pilsētām. Šogad informācija bijusi laikrakstā «Izglītība un Kultūra» un, iespējams, «Zemgales Avīzē». Taču, piemēram, 1. ģimnāzijā literatūras skolotājas nebija neko par to dzirdējušas.
Neskatoties uz visu, tikšanās bija, un darbi tika lasīti. Pasākumu ievadīja Spīdolas skolas skolnieces Zaigas Barvidas uzstāšanās. Viņa stāstīja par savu pērn vienā eksemplārā izdoto dzejoļu krājumu «Prāta putekļi». Kā pastāstīja skolotājas, Spīdolas skolā raksta daudzi.
Pirmā no Rīgas viesiem uzstājās Ieva Melgalve (1981) ar dzejoļiem un sirreālo prozu. Edmunds Frīdvalds (1971) labpāt nolasīja divus no saviem ciniskajiem stāstiem. Jauno literātu vadonis, dzejnieks Jānis Ramba (1969) lasīja fragmentu no kultūrvēsturiskas poēmas par Daugavas aizbēršanu. Gatis Krūmiņš (1973) lasīja dzeju (par viņa darbiem liecina fakts, ka pagājušajā jauno autoru seminārā klausītāji, kā stāsta, tos visus esot nočiepuši). Māris Salējs (1971) lasīja gan savus dzejoļus, gan atdzejojumus no poļu valodas. Par atdzejojumiem viņš nesen ir saņēmis Kultūras ministrijas stipendiju. Vienīgais no visiem rakstniekiem šogad.
Šiem literātiem pievienojās jelgavnieki Evija Caune (1973), kas lasīja vitālu un jautru prozu un Kārlis Vērdiņš (1979), kas lasīja bēdīgu dzeju.
Pašlaik Rīgas jauno literātu apvienībā darba ir pilnas rokas, jo tuvojas ikgadējais jauno autoru seminārs un ar Sorosa fonda atbalstu tiek gatavots jaunās literatūras almanaha «Luna» otrais numurs. Tajā būs iekļauti arī gandrīz visu iepriekšminēto autoru darbi. Pirmā tirāža jau gandrīz ir izpārdota, turklāt redakcija saņēmusi pārsvarā dusmīgas atsauksmes. Recenzijā «Laterna» pat atzina, ka nu vienreiz latviešiem ir sava pornogrāfija.
Brīžiem vairāk, brīžiem mazāk, tomēr klausītāju uzmanību lasītājiem izdevās noturēt. Šis pasākums pierādīja, ka arī jaunākie autori rada interesantu literatūru, un Imants Ziedonis, par laimi, nav pēdējais latviešu dzejnieks.
