Būvvaldes vadītāja: Noteikumi kinoteātra izveidošanai «Pilsētas pasāžā» ir ļoti stingri
Šonedēļ Jelgavas pašvaldības Būvvaldes speciālisti plāno pārbaudīt vairākus būvniecības objektus, lai pārliecinātos, ka celtniecības procesā tiek ievērotas visas projektos un normatīvajos aktos noteiktās prasības. Būvvaldes vadība ir pārliecināta, ka drošības uzlabošanai sabiedriskās ēkās nepieciešamas izmaiņas likumdošanā.
Pārbaudīt sabiedriskās ēkas pašvaldībām pēc Zolitūdes traģēdijas licis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Šonedēļ speciālisti plāno novērtēt tirdzniecības centru «Rimi» Rīgas ielā, vagonu rūpnīcas būvlaukumu Aviācijas ielā un tirdzniecības nama «Kurši» piebūves celtniecību.
Labo nepilnības dokumentos
Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe sarunā ar «Ziņām» atklāj, ka pārbaudes notiks arī objektos, kas jau nodoti ekspluatācijā: «Protams, tos mēs varam novērtēt tikai vizuāli. Biežākās kļūdas, kas tiek pieļautas, ir dažādu saskaņojumu un dokumentu trūkums. Piemēram, projekta ekspertīze, kas nepieciešama, ja tiek būvēts sabiedriski nozīmīgs objekts, kurā vienlaikus uzturas vismaz simts cilvēku.»
Lai arī pēc lielveikala traģēdijas laikraksta portāla zz.lv un citur parādījās komentāri par grīdas vibrācijām tirdzniecības centrā «Pilsētas pasāža», Būvvaldē sūdzības nav saņemtas. Taču, reaģējot uz «Ziņu» informāciju, I.Dzalbe sola centram pievērst pastiprinātu uzmanību un, iespējams, pat sagatavot būvinženiera slēdzienu par drošību objektā. «Centrā notika rekonstrukcijas darbi, torņos izveidojot jaunas ailas. It kā nekas sevišķs, taču tās ir nesošās konstrukcijas. Šonedēļ savu atzinumu par evakuācijas ceļiem sniegs ugunsdzēsēji, arī es esmu saņēmusi projekta dokumentāciju, taču tā ir ar nepilnībām, tāpēc jāpielabo,» stāsta pašvaldības būvinspektore Natālija Ļubina.
Savukārt Būvvaldes vadītāja atzīst, ka īsti nepiekrīt centra īpašnieku vēlmei trešajā stāvā izveidot kinoteātri: «Objekts pabeigts, un varbūt nevajadzētu tam piešķirt jaunu funkciju, kas sākotnēji netika projektēta. Plānošanas uzdevumu mēs iedevām, bet ar stingriem noteikumiem. Visai ēkai nepieciešama izvērtēšana, jo mainīsies noslodze, arī projekta ekspertīze vajadzīga.»
Strādā puišeļi bez pieredzes
Abas speciālistes gan atzīst, ka vairāk kļūdu pieļauj projektētāji un būvnieki, kas īsteno mazākus projektus, piemēram, ceļ privātmājas.
«Esmu pārliecināta, ka situāciju uzlabotu izmaiņas projekta ekspertīzes procesā. Ekspertīzei jābūt neatkarīgai, jo pašlaik pats pasūtītājs maksā citam uzņēmumam pat tās veikšanu,» skaidro I.Dzalbe. Viņas kolēģe stāsta, ka uzņēmēji arī izvairās no ekspertīzes, piemēram, būvējot «Maxima» veikalu Dobeles šosejā, uzņēmums bija gatavs sagatavot dokumentu, apliecinot, ka ēkā vienlaikus nekad neatradīsies simts klientu.
«Protams, kvalitāti ietekmē arī tas, ka mums kā pašvaldībai jāizvēlas piedāvājums ar viszemāko cenu. Un tad man jāliek trīs četras reizes pārlikt bruģis, jo strādā puišeļi bez pieredzes. Labus darbiniekus uzņēmums atļauties nevar, jo jāpiedāvā zemākā cena. Tāpat būvnieki mēdz mainīt materiālus – projektētājs raksta, ka var izmantot analogu, abu parametri sakrīt, taču aizvietotājs tik un tā nav tas, ko projektētājs bija iedomājies,» problēmas ieskicē N.Ļubļina, piebilstot arī, ka pašvaldības pārstāvji katru nedēļu cenšas piedalīties sapulcēs lielākajos objektos, piemēram, topošajā pirmsskolas izglītības iestādē Ganību ielā. ◆