Lai nepārkarstu un negūtu karstuma dūrienu vai ķermeņa apdegumus, karstajā laikā ieteicams sargāties no ilgstošas atrašanās atklātā saulē. Jālieto daudz šķidruma, bet sauļoties nevajadzētu intensīvākajos saules staros no pulksten 12 līdz 15.
Lai nepārkarstu un negūtu karstuma dūrienu vai ķermeņa apdegumus, karstajā laikā ieteicams sargāties no ilgstošas atrašanās atklātā saulē. Jālieto daudz šķidruma, bet sauļoties nevajadzētu intensīvākajos saules staros no pulksten 12 līdz 15.
Jāizvairās no pārvietošanās, to vajadzētu darīt agri no rīta un vēlu vakarā, kad karstuma vilnis ir mitējies. Īpaši šis ieteikums jāievēro veciem cilvēkiem un bērniem. Karstajā laikā jāvalkā gaišas, vieglas un elpojošas drēbes, kas mazāk piesaista saules starus. Dienā vēlams patērēt trīs līdz trīsarpus litrus šķidruma.
Vecākiem karstajā laikā īpaši jāsargā mazi bērni, jo svīšanas dēļ var rasties svara zaudējumi, kas var izraisīt bērna nāvi. Nekādā gadījumā mazos nedrīkst atstāt atklātā saulē ratiņos, kā arī automašīnās, kad vecāki dodas iepirkties, jo karstajā laikā spēkrata salonā gaiss sasilst līdz vēl augstākai temperatūrai.
Svelmainajā laikā atvēsināties var dažādi: ietinoties samitrinātā palagā, ejot vēsā dušā, liekot uz galvas samitrinātu dvieli, kā arī dodoties peldēties. Sauļoties nedrīkst cilvēki, kam ir onkoloģiskas saslimšanas un dažādi veidojumi ādā, zemādā, mīkstajos audos un citur. Nav ieteicams sauļoties arī tiem, kas slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, ar hipertoniju un dažādām asins slimībām sirgstošie. Intensīvākajos saules staros nevajadzētu uzturēties cilvēkiem, kuriem ir gaiša āda, rudi mati un vasaras raibumi, kā arī veciem cilvēkiem un maziem bērniem. Ja saule tomēr izraisījusi apdegumus, speciālisti iesaka lietot atvēsinošas kompreses, atvēsinošus krēmus, emulsijas, kas arī baro ādu, piemēram, atvēsinošo želeju ar alveju, C vitamīnu, balzamus un mitrinošus krēmus ādai ar pretnovecošanās iedarbību, kā arī krēmus ar A un E vitamīniem.
Šis laiks īpaši smags ir sirds un asinsvadu, cukura diabēta un neiroloģiskajiem slimniekiem, kā arī psihiatrijas pacientiem. Tāpēc slimnieki nekādā gadījumā nedrīkst pārtraukt medikamentu lietošanu ierastajās devās, jo šāda rīcība var radīt negatīvas sekas.
