Darbam nākamajā Jelgavas Domē gatavojas arī Latvijas Zemnieku savienība, kas ir visplašāk pārstāvētā partija pašreizējā Domes sastāvā, taču tai nav pārstāvniecības šajā Saeimā.
Darbam nākamajā Jelgavas Domē gatavojas arī Latvijas Zemnieku savienība (LZS), kas ir visplašāk pārstāvētā partija pašreizējā Domes sastāvā, taču tai nav pārstāvniecības šajā Saeimā. Par LZS iecerēm intervijā «Zemgales Ziņu» Komentētāju nodaļas vadītājam Modrim Sprudzānam stāsta partijas priekšvēlēšanu kampaņas koordinators Vilnis Edvīns Bresis.
Kā jūs raksturotu LZS deputātu kandidātu sarakstu gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām?
Katrai partijai ir savas politiskās īpatnības, taču galvenais, vai partija spēj pašvaldībai deleģēt cilvēkus, kas acīmredzami uzlabos tās darbu. Tas ir mūsu mērķis visā Latvijā, kur startējam ar saviem sarakstiem. It īpaši varam pasvītrot Jelgavu, kas manā uztverē brēktin brēc pēc dzīves sakārtošanas, jo pilsētas iespējas ir daudz lielākas par vietu, kurā Jelgava patlaban atrodas Latvijas saimnieciskajā apritē.
Mēs par sarakstu esam ļoti nopietni domājuši un varam pavēstīt, ka tajā ir labi praktiķi – cilvēki, kas izgājuši lielu dzīves skolu un ar darbiem šeit, Jelgavā, apliecinājuši, ka ir spējīgi kaut ko labu paveikt. Es gribētu sākt ar Andri Rāviņu, kas sevi apliecinājis gan ministra amatā, gan vadījis arī rajona pašvaldību. Viņš pašreiz strādā Latvijas Unibankā, kas ir sakārtota, par Jelgavas filiāles vadītāju, un viņam ir ļoti labi redzamas finansiālās un saimnieciskās iespējas pilsētā. Tad varētu minēt Hariju Veģeri, kas vada Jelgavas Cukurfabriku; es varētu minēt arī LLU rektoru Voldemāru Strīķi, kura vadītā universitāte Jelgavai ir Dieva dota, pilsētas lepnums un kultūras centrs. Ir arī citi līdzīgi kandidāti, piemēram, Modris Jansons. Galīgo lēmumu pieņemsim, kad Jelgavā būs mūsu partijas konference.
Kādi politiskie spēki varētu būt LZS koalīcijas partneri nākamās Jelgavas Domes sastāvā?
Sākumā jārunā par to, kāda partija mēs esam. Bieži vien rodas pārpratumi. Mums saka: «Jūs esat Zemnieku savienība. Nu, ko tad jūs, laucinieki!» Es gribētu atgādināt, ka LZS nav tikai politiska lauksaimnieku organizācija. Pašreiz mūsu partijā norit diskusijas par to, ka būtu mazliet jāpapildina tās nosaukums. Tas varētu skanēt aptuveni tā – Latvijas Zemnieku savienība – centra partija. Mūsu programmā rakstīts, ka esam izteikti centriska partija, ko īpaši norādām saviem vēlētājiem un iespējamajiem koalīcijas partneriem priekšvēlēšanu laikā.
Tieši tas nozīmē, ka varam sadarboties ar partneriem gan pa labi, gan pa kreisi. Mūsu partijas īpatnība ir, ka, iesaistoties kādās koalīcijās, mēs negribētu, ka mūsu partneri sāk veidot galēji labējās vai galēji kreisās politiskās apvienības. Šādā situācijā neredzam savu vietu tādā koalīcijā. Pa labi redzam partnerību ar «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, «Latvijas ceļu» un Tautas partiju, ar zināmiem nosacījumiem; pa kreisi – arī sociāldemokrātus, ar zināmiem nosacījumiem. Tas atkarīgs no personālijām, kas būs šajos sarakstos. Mēs esam atvērti kompromisam.
Kuras lietas Jelgavā, pēc LZS domām, ir neatliekamas un jāsakārto nekavējoties?
Viena no neatrisinātajām problēmām, protams, ir apkure un ūdensapgāde. Arī pilsētas ielas varētu būt daudz civilizētākas. Jelgavā ir nepiedodami maza saimnieciskā darbība. Esam kļuvuši par Rīgas«guļamvagonu», taču galvaspilsēta jau ir pārslogota, un agri vai vēlu tas bums ap to beigsies. Tuvākās kandidātes uz attīstību ir pilsētas ap Rīgu, un viena no tām ir Jelgava. Vieta, ko Jelgava ieņem Latvijas tautsaimniecībā ar savu īpatsvaru, ir jāuzlabo: tā ir necila. Jaunajai pašvaldībai jāsper liels solis pretim uzņēmējiem. Uzņēmējdarbības vides sakārtošana ir pats svarīgākais, kas jādara mūsu pilsētas Domei. Kamēr Dome ar uzņēmējiem nestrādās kā roka ar cimdu, pilsētai jau nekas nebūs. Pierādījums tam ir daudzas citas pilsētas, kas ar uzņēmējiem strādā citādi.
Jūsu partijas specifika ir zemniecība. Kas tur būtu darāms? Vai zemnieku tiešām ir par daudz?
Zemniecība ir akcents mūsu partijas politikā. Šodien runājam ne tik daudz par zemniecību atsevišķi, bet par lauku attīstības problēmām kopumā. Par lauku vides sakārtošanu. Ja Latvijā nebūs sakoptas lauku vides, varam runāt, par ko vien gribam – par tūrismu vai kādām citām lietām –, diez vai ārzemnieks būs gatavs braukt uz džungļiem, uz nezālēm, kas mums pašiem, atklāti sakot, riebjas. Esam pret to, ka piespiedu kārtā tiek likvidētas lauku skolas, apvienotas lauku pašvaldības, likvidētas ambulances, jo to jau pierādījusi vēsture: tikko tiek slēgta tuvējā skola un vecākiem bērns jāved 10 līdz 15 kilometru uz citu mācību iestādi, viņu dzīve kļūst nepanesama lauku vidē. Ģimene tūlīt meklē iespēju pāriet dzīvot uz citu vietu, un Latvijā turpinās lauku atmiršana. Lauku problēmas kopumā var atrisināt tikai tad, ja tur tiek sakārtota ražošana un zemnieks var normāli strādāt un gūt peļņu. Tad viņš pats uzturēs gan ambulanci, gan kultūru un arī skolai jumtu uzliks. Kamēr nav sakārtota lauksaimnieciskā ražošana, mēs to nevaram gaidīt.
Desmit neatkarības gados lauku tematika nav guvusi pietiekamu uzmanību valsts politikā. Nevar būt tā, ka zemkopības ministrs viens pats varētu kaut ko reāli izdarīt valstī. Uz nopietna lauku atbalsta ceļa jānostājas visai valdībai – premjeram, finansu, ekonomikas ministram un, protams, arī zemkopības ministram. Viņiem jādomā, kā lauku vidi sakārtot.
Ļoti svarīgs ir iekšējā tirgus aizsardzības jautājums. Valdība pieņēmusi daudzus lēmumus, nerēķinoties ar ekonomiskajām sekām. Tas ir padarījis pārāk neizturamu Latvijas zemnieku dzīvi. Kaut vai Brīvās tirdzniecības līgums ar Baltijas valstīm, kas ir politiski glīts, bet Lietuvā, ņemot vērā enerģētiskās iespējas, produkcijas izmaksas ir daudz citādākas nekā Latvijā, kurai nav šo priekšrocību. Līdz ar to mūsu zemnieks nespēj konkurēt. Šādi nepārdomāti risinājumi Latvijas lauksaimniecībai liek nazi pie kakla. Pakāpeniski soli pa solim ejam uz turieni, uz kurieni nedrīkstam iet.
