Salīdzinot ap laternu stabiem izvietoto puķu podu izmaksas, «Ziņas» noskaidroja, ka citās pilsētās identiski toveri izmaksājuši pat piecas reizes lētāk.
Salīdzinot ap laternu stabiem izvietoto puķu podu izmaksas, “Ziņas” noskaidroja, ka citās pilsētās identiski toveri izmaksājuši pat piecas reizes lētāk.
Vairākkārt jau informējām, ka maija beigās atjaunotajā Rīgas ielā ap gaismekļu stabiem izvietotie puķu podi katrs Jelgavas pašvaldībai izmaksāja vismaz 540 latu. Kā pamatoja šā darba izpildītājas firmas “Aleja D” direktors Andris Drēska, toveru cenā ietilpst podu, substrāta, puķu stādu, piegādes, uzlikšanas un šīs sezonas kopšanas izmaksas. Iepriekš viņš “Ziņām” arī norādīja, ka trauki izgatavoti pēc sarežģītām tehnoloģijām un vienu šādu plastikāta toveri mūsu pilsētai “Aleja D” piedāvāja par nepilniem 350 latiem. Savukārt substrāts vienam podam maksājis ap 20, bet puķu stādi – vidēji 40 latu. Cena bijusi tik augsta arī tādēļ, ka ražotājs garantējis – toveri kvalitāti saglabās vismaz septiņus gadus.
Citās pilsētās maksāts mazāk
Lai uzzinātu, cik šādi ziedu trauki izmaksājuši citām pašvaldībām, “Ziņas” sazinājās ar Tukuma un Ventspils pašvaldību pārstāvjiem. Abās pilsētās šogad iegādāti pēc izskata tieši tādi paši puķu podi, un nu ziedi priecē pilsētniekus.
Tukuma Domes Pilsētsaimniecības departamenta (arī Komunālās nodaļas) vadītājs Guntis Leksis atklāja, ka pašvaldība par viena puķu poda iegādi, piestiprināšanas detaļām un darbu maksājusi 191 latu. Kopā iepirkts 10 toveru, par katra apzaļumošanu un puķu stādiem audzētavai “Blīdene” samaksāts 20 latu. Kopā ar substrātu patlaban ziedošie ziedu trauki katrs tukumniekiem izmaksājis aptuveni 230 latu. Jāatzīmē, ka šajā summā nav ietvertas kopšanas izmaksas – laistīšana reizi nedēļā.
Ar identiskiem puķu traukiem rotāta arī Ventspils. Pašvaldības Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks “Ziņām” apgalvoja, ka viena poda iegādes un uzlikšanas cena šajā pavasarī bijusi vidēji simts latu. Arī Ventspilī par astoņdesmitlitrīgo toveru apstādīšanu maksāts ne vairāk par 20 latiem. Uz jautājumu, kādēļ Kurzemē puķu cena bijusi mazāka, A.Kausenieks atbildēja pārliecinoši: “Ja laicīgi izsludina konkursu, izmaksas nav lielas.” Ventspilī maksāts jau iepriekš, ziemas mēnešos, kad stādu cenas nebija sakāpinātas. Liela daļa darbu veikti arī pašu spēkiem, nenolīgstot starpniekus.
A.Kausenieks arī uzsvēra, ka šādus puķu podus piejūras pilsētā izvieto jau septīto gadu, līdz šim to kvalitāte izrādījusies ļoti laba.
Pēc “Ziņu” aprēķina, ja jelgavnieki par vienu puķu podu būtu maksājuši kaut vai tikpat, cik kolēģi Tukumā, kopsumma par 61 Rīgas ielā uzlikto toveri būtu nevis 33 tūkstoši latu, bet gan 14 030 latu. Tā ieekonomētu teju 19 tūkstošus latu.
Iespējams, nevienlīdzīga konkurence
Laikraksta “Diena” 17. jūnija numurā publikācijā “Dārgie podi – tikai ziediņi” par Rīgas ielas puķu toveriem rakstīts, ka konkursā pieteikusies tikai viena firma – SIA “CBS Igate”. Tā savukārt nolīgusi apakšuzņēmēju SIA “Aleja D”. Pieteikšanās konkurss bijis tikai mēnesi, turklāt tajā izvirzīta īpaša prasība par firmas apgrozījumu, kas “no spēles, iespējams, izslēgusi citus pretendentus”. Par diskriminējošu šo prasību atzinis arī Iepirkumu uzraudzības birojs. Savukārt “Igates” lielākais īpašnieks Māris Radželis, pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datiem, tieši vienu dienu pirms konkursa nolikuma apstiprināšanas mūsu pilsētas mēra Andra Rāviņa pārstāvētajai partijai “Latvijas Zemnieku savienība” ziedojis 150 latu.
Jāpiebilst, ka šonedēļ “Ziņas” komentāru un viedokļu lappusē rakstīja – “ceļu būvētāji tirgu sadalījuši savā starpā, lai nekonkurētu. Ja nav pienācīgas konkurences, noteikumus (cenu) diktē vienīgais pakalpojuma piedāvātājs”. Vairāki lasītāji izteikuši domu, ka līdzīga situācija varētu būt arī ar citās jomās strādājošām firmām. To, šonedēļ tiekoties ar “Ziņām”, neizslēdza arī Jelgavas pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktors Andrejs Baļčūns.
