Pagājušajā sestdienā, kamēr daudzi baudīja jauko pavasara dienu, vajadzēja piedalīties rajona un pilsētas koru skatē Valsts ģimnāzijā.
Pagājušajā sestdienā, kamēr daudzi baudīja jauko pavasara dienu, vajadzēja piedalīties rajona un pilsētas koru skatē Valsts ģimnāzijā. Varu teikt, ka, strādājot kultūras jomā, vienmēr ir situācija – kad citi atpūšas mūsu veidotajos pasākumos, pašiem jāturpina strādāt. Mani gan tas nenogurdina, tomēr dažreiz, it īpaši pavasarī, manā mīļākajā gadalaikā, tā vien gribas būt laukā, rušināties dārzā vai vienkārši ieelpot zemes smaržu. Pavasarī tā ir īpaša. Labi, ka dzīvoju privātmājā un ir dārzs, kur iespējams manu kaislību apmierināt. Nedaudz tas izdevās pagājušajā svētdienā, kad apkopu nesen sēto zālienu. Izmantoju iespēju svētdienās “Pilsētas pasāžā” apmeklēt Jāņa Rozes grāmatnīcu, kur iegādājos noderīgas grāmatas. Tādas, kurās paustās atziņas var izmantot, izstrādājot kultūras pasākumu scenārijus. Vienmēr ir vēlme izdomāt ko jaunu un skatītājiem negaidītu. Izmantojot brīvo laiku, mājiniekiem varēju celt galdā pašas sarūpētas pusdienas.
Pēdējos gados mūsu rīkotajiem pasākumiem, koncertiem un teātru izrādēm jelgavnieku atsaucība ir ļoti liela. Liels nopelns ir atjaunotajam kultūras namam. Dažbrīd ir tā, ka mākslinieku piedāvājums ir lielāks par mūsu iespējām tos uzņemt. Šajā ziņā varam būt pat nedaudz izvēlīgi – ja kāds mūs pievīlis un nav atbraucis, tad nākamajā reizē viņu vairs neaicinām. Turklāt patīkami, ka uz pasākumiem ierodas arī daudz rīdzinieku. Vēlos aicināt jelgavniekus otrdien, 9. maijā, pulksten 19 izmantot unikālo iespēju noklausīties Tibetas Gjuto mūku tantriskā kora koncertu. Jelgavā viņi ierodas no Helsinkiem un Tallinas, kur, cik zinu, biļetes jau izpirktas. Mūsu pilsētā koncerts būs vienīgais Latvijā. Aģentūrā bijām pat nedaudz pārsteigti par šo piedāvājumu, jo, izrādās, Rīgā šāda līmeņa māksliniekiem hokeja čempionāta laikā nav atbilstošas kvalitātes koncertzāles. Mūsu kultūras nama zāles akustika pēc remonta ir viena no labākajām Latvijā. Protams, gaidām, kad darbi turpināsies, jo neremontētas palikušas mākslinieku ģērbtuves un grimētavas. Ar gandarījumu jāpiebilst, ka jelgavnieki atstāj mūziku saprotošu klausītāju iespaidu.
Pirmdien izdevās pabūt mājās ar mazmeitiņu un beidzot izlasīt presi. Paskatījos, kāda informācija par kultūras pasākumiem ievietota “Ziņās”. Strādāt dārzā traucēja spēcīgais vējš.
Otrdien pie direktora bija plānošanas sapulce, kurā analizējām pagājušos notikumus, pārrunājām turpmākos darbus. Citiem vārdiem sakot – iknedēļas rutīna. To gan nevaru teikt par pasākumiem. Lai arī cik līdzīgi būtu, tie ir ļoti atšķirīgi un neprognozējami. Protams, pasākuma norise atkarīga no sagatavošanās darbiem. Tajā pašā laikā neviens pirms diviem gadiem pilsētas svētkos nevarēja paredzēt lietu, kas izjauks dejotāju uzstāšanos. Vajadzēja to pārcelt uz citu reizi. Tajā dienā bija jauks koncerts, kurā piedalījās simfoniskais orķestris, operas solisti un medicīnas darbinieku koris. Par nožēlu, lai gan koncerts bija bezmaksas, ieradās maz klausītāju. Šoreiz pie vainas būs tā organizatori, kas bieži vien pieredzes trūkuma dēļ ne vienmēr zina, kā to darīt. Tam tomēr vajadzīga pieredze un resursi.
Trešdien pavadīju mūsu deju kolektīvu “Vēja zirdziņš” koncertceļojumā uz Ukrainu. Ceturtdien aizbraucu uz Ādažiem palīdzēt māsai sakopt dārzu. Kā jau teicu, tas man sagādā prieku. Piektdien “uzpasēju”, vai viss norit, kā paredzēts jauno dziedātāju Imanta Kalniņa dziesmu konkursā, kuru vērtēs ļoti prominenta mūziķu žūrija.
Šodien ceru aizbraukt līdz jūrai. Darbs ir tik stresains, ka pietiek ar pastaigu gar jūru. Svētdien atkal būšu darbā, jo kultūras namā notiks krievu kultūras biedrības koncerts.
