Manī radīja neizpratni «Zemgales Ziņas», kuru pirmajā lappusē rēgojas kādreizējā Kurzemes hercoga Ernesta Johana Bīrona attēls.
Manī radīja neizpratni «Zemgales Ziņas», kuru pirmajā lappusē rēgojas kādreizējā Kurzemes hercoga Ernesta Johana Bīrona attēls. 21. novembra avīzes numurā neatradu neviena vārda par šo vēsturisko dienu. Turklāt A.Ozols piebilda, ka drīzumā mēs varēsim aplūkot arī Livonijas ordeņa mestra Konrāda krūšutēlu.
Nesaprotu, kāpēc Jelgavu vēlamies pārvērst par Vācijas vēstures muzeju? Neizpratni jau izraisīja Jelgavas centrālā laukuma pārdēvēšana par Hercoga Jēkaba laukumu. Hercoga Jēkaba ziedu laiki Kurzemē, protams, bija, bet tikai vācu kungiem un baroniem. Latviešus tajos kā pirms Jēkaba valdīšanas, tā arī pēc tās nežēlīgi pēra, pārdeva, pirka un apspieda līdz pat 19. gadsimta beigām. Vajadzētu atcerēties vēsturi un 800 gadu vergu jūgu zem vācu virskundzības mūsu dzimtenē. Es to atminos no savas vecmammas stāstiem, kas pati visas vācu baronu nelietības bija jutusi uz savas ādas. Tagad mēs uzstādām mūsu tautas sensenajiem ienaidniekiem skulptūras pie Jelgavas atjaunotajiem tiltiem!? K.Riekstiņam patīk, «ka cilvēki pie tās (Bīrona skulptūras) apstājas un fotografējas, to vēro». Protams, tas dažam nezinātājam liekas interesanti.
Bet vai mūsu tautai un valstij nav tādu personību, kas būtu pelnījušas to iemūžināšanu pilsētā? Latvijai bija četri prezidenti, kas stāvēja valsts priekšgalā, kad tā pirmoreiz vēsturē ieguva apvienotās valsts neatkarību, – J.Čakste, G.Zemgals, A.Kviesis, K.Ulmanis. Mums bija karavadoņi O.Kalpaks, J.Balodis, P.Radziņš, J.Zemitāns, tautas atmodas darbinieki A.Pumpurs, Auseklis, Kronvaldu Atis, K.Barons, K.Valdemārs, J.Alunāns un daudzi citi. Arī pilsētas galva, kura laikā Jelgava tika sakārtota trīsdesmitajos gados, – Frickaus.
Kādēļ mēs viņus aizmirstam un dodam priekšroku mūsu bijušajiem apspiedējiem? Lūdzu, padomājiet, kungi Jelgavas vadītāji!
Es (un ne tikai es) vēlos redzēt savu pilsētu latvisku, bez pagātnes rēgiem ielu malās, arī pie tiltiem. Jelgavai jākļūst Jelgavai, bet ne vācu Mītavai!
P.s. Atbalstu G.Krūmiņa viedokli «Ko redzēšu divu tiltu apkaimē» 21. novembra «Zemgales Ziņu» numurā.
