Ar ko Latvijā saistās Jelgava? Viens no mūsu zīmoliem jau astoņdesmit gadu ir cukurs.
Ar ko Latvijā saistās Jelgava? Viens no mūsu zīmoliem jau astoņdesmit gadu ir cukurs. 1926. gada 14. novembrī pie Jelgavas – Ozolnieku pagasta Straumes muižā – tika atklāta un sāka strādāt Latvijā pirmā cukurfabrika. Tolaik pilsēta pāri Lielupei vēl nebija izpletusies. Šajā rakstā gribētu atgādināt, kā izveidojās mūsu cukurrūpniecība.
Kad 20. gadsimta divdesmito gadu sākumā inženieris ķīmiķis un agronoms Jānis Laže izvirzīja ideju par Latvijas cukurrūpniecības izveidi, sabiedrībā par to bija liela skepse. Vai mūsu klimatiskie apstākļi ir tam piemēroti? Vai zemnieki pietiekami ātri un veiksmīgi apgūs jaunās kultūras audzēšanu? Vai fabriku vadīs pietiekami zinoši un apmācīti speciālisti? Vai Latvijas cukurs nebūs pārāk dārgs? Skaidrs, ka tropu zemēs Dienvidamerikā un Karību jūras salās no cukurniedrēm ražotā cukura pašizmaksa vienmēr bijusi zemāka, tas saistīts gan ar klimatu, gan tehnoloģijas īpatnībām. Tomēr vēl aizvien vairāk nekā 30 procentu no pasaulē saražotā cukura tiek gatavots no cukurbietēm. Tās audzē Francijā, Ukrainā, Polijā, Vācijā un daudzās citās valstīs. Tātad šai lietai ir ekonomisks pamatojums. Inženiera J.Lažes rīcībā bija pārliecinoši pierādījumi, ka cukurbietes mūsu zemē var izaudzēt labā kvalitātē. Jau 19. gadsimtā veiktie izmēģinājumi Kurzemē un Vidzemē pierādīja, ka saldo sakņu kvalitāte Latvijā gandrīz neatšķiras no lielajos lauksaimniecības rajonos Dienvidkrievijā un Ukrainā izaudzētā. Turklāt pat ziemeļos – Zviedrijā – tolaik jau ieguva kvalitatīvu cukurbiešu ražu. Pozitīvu rezultātu deva pārbaudes Rastenburgas Cukurfabrikas laboratorijā Austrumprūsijā, uz kurieni divdesmito gadu sākumā tika nogādātas Bēnē un citviet Latvijā eksperimentāli audzētās bietes.
Jaunās nozares celmlaužiem vienīgi bija bažas par Latvijas zemnieku konservatīvo dabu. Vai viņi pieņems ideju par cukurbiešu audzēšanu? Pesimistiskās prognozes lielā mērā piepildījās. 1926. gadā zemnieki izaudzēja un nodeva uzņēmumam tikai mazliet vairāk nekā sešus tūkstošus tonnu sakņu. (Šajā sezonā a/s “Jelgavas cukurfabrika” plāno saražot tai piešķirto kvotu, kas ir 41,6 tūkstoši tonnu cukura, biešu tad tiks pārstrādāts 6,5 reizes vairāk. – red.)
Jāatceras, ka jaunās nozares dibināšana un pirmās fabrikas uzcelšana bija vienīgi privātās iniciatīvas rezultāts. Ir dokumenti, kas liecina, ka akciju sabiedrības valdes locekļi atteikušies no lielas daļas savas algas, lai kaut nedaudz mazinātu ar ražotnes celtniecību saistītos izdevumus. Daudzās kredītsaistības un mazie ienākumi pēc pirmās pārstrādes sezonas (kas ilga tikai nepilnu mēnesi!), noveda fabriku bankrota stāvoklī. Vai vainīga bija tikai nemākulīga uzņēmuma vadība un nekvalificēti speciālisti?
Uzņēmuma vadība bija noslēgusi izdevīgu līgumu par iekārtu iegādi ar pazīstamu čehu firmu “Breitfeld, Danek
