Rehabilitācija sanatorijā ļāvusi atkal cerēt, ka Anetes Kociņas kustības ir atjaunojamas
Anetei Kociņai februārī būs 20. dzimšanas diena, visticamāk, to nepavadīs prieka gaviles un draugu sveicieni. Jelgavnieci jau vairākus gadus moka smagas veselības problēmas, kuru dēļ pakāpeniski iet bojā smadzenes. Mamma Agita visiem spēkiem cīnās par sava bērna dzīvību, bet ārsti līdz šim nav varējuši noteikt precīzu Anetes slimības diagnozi, līdz ar to arī ārstēšana ir ierobežota. Anetei nepieciešama īpaša rehabilitācija, kas smadzenēm liktu aktivizēties, bet ģimenes līdzekļi ir ļoti ierobežoti. Tādēļ Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes Jelgavas nodaļa (LSKJJ) sadarbībā ar LLU Studentu pašpārvaldi un uzņēmējiem sākusi palīdzības organizēšanu Anetei.
Anetes mamma Agita viena audzina divus bērnus, slimajai meitai viņa ir līdzās 24 stundas diennaktī. Ģimenei ar pabalstiem vien izdzīvot ir ļoti grūti. Anete ir 1. grupas invalīde, pilnībā kopjama, viņai ikdienā nepieciešamas daudzas specifiskas higiēnas lietas, tostarp autiņbiksītes, taču ģimenes maciņš ir plāns, tāpēc Kociņu ģimene ļoti priecātos arī par cita veida palīdzību.
Ārsti nesaprot, kā ārstēt
Anete ģimenē bija ļoti gaidīts bērns, diemžēl pasaulē nāca tikpat kā nedzirdīga. Lai arī meitenei tika konstatēta ceturtās pakāpes vājdzirdība, pie savas problēmas viņa jau bija pieradusi, pat iemācījās labi runāt, vairākus gadus apmeklēja Valmieras Vājdzirdīgo bērnu skolu. Uz mācībām Anete brauca viena pati ar autobusu. «Līdz 11 gadu vecumam viss bija labi, bet tad meitas veselība sāka strauji pasliktināties. Arvien grūtāk viņai kļuva staigāt, līdz nespēja to vispār. Biežāk un biežāk Aneti piemeklē epilepsijai līdzīgas lēkmes, dažkārt pie samaņas viņa nenāk pat diennakti. Braucām pie ārstiem, bet skaidru diagnozi joprojām nav izdevies noteikt. Ja nav zināms slimības iemesls, nav skaidrs arī, kā to apturēt. Izrakstītās zāles nelīdzēja, vien zināms, ka meitai konstatēti dziļi smadzeņu bojājumi,» stāsta Agita.
Sanatorijā sāka kustināt kājas
Jau vairākus gadus jauniete savas dienas vada, neizejot ārpus mājas. Sasniedzot pilngadību, sākās pavisam nopietna cīņa par izdzīvošanu. Pagājušajā gadā Anetes veselība pasliktinājās vēl vairāk, un tagad viņa ir guloša – pilnībā kopjama un barojama. Mammai nav iespēju strādāt, jo atstāt vienu smagi slimo Aneti viņa nevar, bet uzticēt svešam cilvēkam meitas aprūpi nespēj. Ģimenē aug arī jaunāks dēls, kurš vēl mācās skolā. «Pagājušais gads mums visiem bija ļoti smags, taču joprojām cerējām uz brīnumu un paļāvāmies uz Dieva žēlastību, jo esam ticīgi cilvēki. 2008. gadā Anete Aglonā tika nokristīta. Bet tad vienā mirklī es salūzu un devos lūgt palīdzību pat pie Jelgavas mēra. Mums nav naudas, lai apmeklētu sanatorijas, jo visur jāmaksā, ir iekrājušies lieli komunālie parādi, naudas pietrūkst arī iztikšanai,» klusi piebilst Agita.
Jelgavniecei iespēju robežās vairākus gadus finansiāli un mantiski palīdz arī fonds ziedot.lv, tajā skaitā apmaksājot specializētās gultas īri, nodrošinājis ar dušas krēslu, medikamentiem, daļēji segti sanatorijas izdevumi. Rehabilitācijas centros Anete bijusi vien divas reizes, pēdējā – novembrī Jaunķemeros, kad mammas un meitas acīs atkal pavīdēja cerība. Vingrošanas nodarbībās Anete jau sāka kustināt kājas, bet tieši tad bija pienācis laiks doties mājās. Lai panāktu vēl labāku rezultātu, nepieciešama atkārtota un ilgstoša rehabilitācija, piebildusi ārste.
20 centu no pusdienu komplekta
Sapratusi, ka saviem spēkiem galā netiks, Agita sameklēja LSKJJ vadītāju Māri Liscovu, lai izstāstītu savu sāpi. Organizācija nolēma palīdzēt Anetei. «No janvāra līdz februāra beigām vāksim ziedojumus tikai un vienīgi Anetes rehabilitācijas pasākumiem. Jau vairākus gadus dažādos labdarības projektos mūsu uzticamais sadarbības partneris ir ģimenes restorāns «Hercogs», kas šoreiz jelgavnieces rehabilitācijai gatavs ziedot 20 centu no katra pārdotā pusdienu komplekta,» stāsta M.Liscovs.
Agita priecājas, ka Jelgavas Sociālo lietu pārvalde meitas vajadzībām solījusi iegādāties funkcionālo gultu: «Tā ir ļoti ērta, jo, kad Anete jāpabaro vai viņai uznāk klepus, ir ērti gultas augšgalu pacelt.»
Agita priecātos no līdzcilvēkiem saņemt jebkādu palīdzību, arī mantisku. Priecātos par kartupeļu maisu un cita veida pārtiku. Istabā, kur uzturas slimā meita, ļoti nepieciešams arī jauns logs un balkona durvis, jo pa vecajām konstrukcijām telpā plūst aukstums.
Ja vēlaties un varat Anetes rehabilitācijai palīdzēt finansiāli, naudu var pārskaitīt uz LSKJJ kontu LV49UNLA0008100700686 vai ziedot.lv («Fonds «Ziedot»», konts «Swedbank» LV95HABA0551006150241, norādot mērķi – ziedojums Anetei Kociņai). Ja varat ģimenei kā citādi palīdzēt, zvaniet Agitai Kociņai pa tālruni 29740622. ◆
Palīdzēs arī pašvaldība
Rita Stūrāne, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja
◆ Ģimenei patiešām neklājas viegli. Lai arī galvenokārt pārtiek no pabalstiem, tā netiek uzskatīta par trūcīgu, jo ikmēneša ienākumu līmenis pārsniedz noteikto summu un šādu iespēju liedz. Tāpēc atzinīgi vērtējama Latvijas Sarkanā Krusta jauniešu iniciatīva palīdzēt Anetei atkārtoti nokļūt sanatorijā un saņemt rehabilitāciju.
Ar nodibinājumu «Fonds «Ziedot»» esam noslēguši līgumu, un tuvākajās dienās tas sola pārskaitīt ziedojuma summu ģimenes sociālajai palīdzībai jeb komunālo pakalpojumu parāda nomaksai. Tiklīdz nauda tiks saņemta, pārskaitīsim to pakalpojumu sniedzējiem. Meklēsim arī iespēju iegādāties funkcionālo gultu, jo pašlaik Anetei ziedot.lv to piešķīris uz laiku.
Bērnu invalīdu vecākiem ir nepieciešami atelpas brīži un atbalsta grupas pakalpojumi. Tas nozīmē, ka bērns ar specializēto transportu tiek nogādāts aprūpes centrā, piemēram, Tērvetē vai Rīgā, kur ar viņu strādā speciālisti un asistenti, bet vakarā atvests atpakaļ uz mājām. Tādējādi bērns saņem īslaicīgu sociālo rehabilitāciju, bet vecāki atelpas brīža pakalpojumus. Domāju, ka arī Anetes māmiņa par šādu iespēju pie mums var interesēties.
