No 1. līdz 8. augustam Norvēģijā, Harstādē notika Ziemeļeiropas amatierteātru festivāls, kurā piedalījās Jelgavas Jaunais teātris.
No 1. līdz 8. augustam Norvēģijā, Harstādē notika Ziemeļeiropas amatierteātru festivāls, kurā piedalījās Jelgavas Jaunais teātris.
Šis festivāls notiek ik pēc četriem gadiem un katrreiz citā vietā. Kopā ar Ziemeļvalstīm tajā piedalījās Baltijas valstis, Islande un Ālandu salas. Interesanti, ka arī 1994. gadā Dānijā šajā festivālā Latviju pārstāvēja jelgavnieki Jelgavas Studentu teātris.
Šoreiz Jelgavas Jaunais teātris festivālā aiz polārā loka sevi bija parādījis spīdoši. Par to liecina norvēģu preses atsauksme (skat. fragmentu no avīzē «Harstad Tidende» publicētā raksta «Pārsteidzoši un gandrīz perfekti»).
Festivālā katru dienu bijuši semināri, izglītojošas nodarbības un kolokviji, kuros pārspriestas iepriekšējās dienas izrādes. Šādā kolokvijā par Jonesko «Stundu», ko jelgavnieki 4. augustā izrādīja uz lielās skatuves, pārrunu vadītāji, būtībā kritiķi un teātra zinātnieki, atsaukušies ļoti labi, kritikas tikpat kā nav bijis. Jelgavas Jauno teātri uz festivālu pēc rūpīgas atlases bija izvirzījusi Latvijas teātru asociācija.
Tur bija ļoti interesanti kopdarbi, stāsta izrādes «Stunda» režisors Agris Krūmiņš. Bija eksperimenti, kuros daži teātri apvienojās vienai izrādei. Tas bija ļoti vērtīgi, ka festivāls nebija tikai izrādīšanās, bet arī saistīts ar mācību procesu. Mums grūtākais un satraucošākais bija tas, ka pirmoreiz «Stundu» vajadzēja rādīt uz lielās skatuves, kam īsti nebijām gatavi, taču izdevās.
Jelgavnieki spēlēja latviešu valodā, taču izrāde ir saprasta.
Valodas ziņā ļoti svarīga bija kopējā snieguma kvalitāte, komentē A.Krūmiņš. Esam izbraukājuši Lietuvu, Igauniju visur skatītāji ir uztvēruši. Ja spēlē starptautiskai auditorijai, jādomā vairāk par citiem izteiksmes līdzekļiem. Vajag, lai tas, kas izrādē ir līdztekus tekstam, būtu konsekvents, interesants aktieru iekšējais darbs, plastika, forma, dinamika, ritms. Profesionāli esam spiesti strādāt daudz augstākā līmenī, nekā auditorijai, kas saprot tekstu. Es uzskatu, ka latviešu teātriem raksturīgā balstīšanās tikai uz tekstu būtībā ir bremzējusi attīstību. Tieši emocijas mēdz būt deficīts.
Eižena Jonesko izrādi «Stunda» uz Norvēģiju aizveda Jaunā teātra aktieri Gatis Truksnis, Sanda Rosicka, Alda Skrastiņa, režisori Agris Krūmiņš un Lolita Muižniece, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, gaismotājs Raimonds Kampāns, radošie tehniskie vīri Edgars Podiņš un Māris Freimanis. Grupu kā novērotāji pavadīja ap desmit režisoru no visas Latvijas, tostarp E.Melngaiļa Tautas mākslas centra režisore Dace Liepniece.
Jelgavā «Stundu» Jaunais teātris diezin vai vēl izrādīs, bet par jaunas izrādes iestudēšanu A.Krūmiņš negribēja «pravietot». Taču teātrim esot nopietna doma dibināt savu studiju, lai gatavotu jaunus aktierus.
Novembra vidū trīs Latvijas teātri Jēkabpils Tautas teātris, Jelgavas Jaunais teātris un Ventspils teātra trupa, dosies uz Bristoli Anglijā, kur piedalīsies latviešu teātru festivālā «Brīvības festivāls». Festivāls notiks no 10. līdz 21. novembrim Bristolē, Dartingtonā, Birmingemā un Vinčestrā. Jelgavnieki turp dosies, protams, atkal ar «Stundu».
Tā tagad ir mūsu festivālu izrāde, ar ko ceļosim, kamēr te gatavosim ko jaunu, saka Agris Krūmiņš.
