Kā jau tas katru gadu pieņemts, arī šogad 18. novembrī atzīmējām valsts svētkus.
Kā jau tas katru gadu pieņemts, arī šogad 18. novembrī atzīmējām valsts svētkus. Šī diena ir īstā reize, kad ar patiesu vai uzspēlētu patriotismu (atkarībā no nostājas) var demonstrēt esošo vai iedomāto lojalitāti pret valsti. Lepnuma uzplūdos uz īsu brīdi piemirstas nozagtie miljoni, izkrāptā zārka nauda un citas cūcības. Salūta vērošana ir viens no retajiem pasākumiem, uz kuru ļaudis nav vajadzības vilināt ar utopiskiem solījumiem, reklāmu vai banāniem, un gadadienas izjūtas īpaši nenomāc ne lietus, ne uguņošanu translējošā nacionālā telekanāla nolietotais, miglu pārraidošais aprīkojums.
Šogad gan dienu iepriekš svētkus mazliet aizēnoja sarkano huligānu iebrukums Pēterbaznīcas tornī. Nacionālboļševiku aktīvisti plivināja sarkanu lupatu, pieprasīja «domubiedru» brīvlaišanu no cietuma un skaļi izbļāva draudus savu naidu konvertēt granātas sprādzienā turpat tornī. Vēlāk notikušais šķita kā priekšlaicīga provokācija vēl pirms drošībnieku amatpersonu kaitinošajiem publiskajiem izteikumiem par pastiprināto darba režīmu un jebkādu izlēcienu maziespējamību. Labi, ka nacionālšizofrēniķi aiztaupīja galvassāpes un publiskās taisnošanās kārtībnieku priekšniekiem vietā neveica demonstratīvu teroru kādā nomaļā, policijas maz uzraudzītā ciematiņā.
Likuma pārstāvji gan stingru stāju demonstrējuši, ne tikai neitralizējot radikāļus, bet arī atsakoties ņemt dalību «Latvijas ceļa» politiskajos veikalos un kārtējo reizi spriežot taisnu tiesu «kokaīna pārītim» un «Latvijas bērza» aplaupītājiem. Savukārt, nespējot pierādīt savu parādsaistību pret valsti nokārtošanas faktu, no amata atkāpies austrumu robežas atjaunošanas projekta vadītājs, ministra Segliņa protežētais skandalozais komersants Ābols.
Lai arī joprojām šķiet, ka Latvijā jau vairs nevienu ne ar ko pārsteigt nav iespējams, gana šokējoši fakti atklājušies par Aleksandrovas speciālo internātskolu. Tās direktors gluži kā dons Korleone it kā pamanījies uzpirkt visu vietējo varu un nodibinājis valsti valstī, kurā disciplīnu uztur, «pavalstniekus» nevis slīcinot betonā vai aprokot mežmalā, bet gan nodarbinot lauku darbos savā saimniecībā un atbalstot miesassodus – gluži kā feodālajā iekārtā. Minētajai mācību iestādei neesot izdevies paglābties arī no pedofilijas rēga. Tajā pašā laikā cits bērnu «draugs» – par pedofiliju notiesātais Meinarts – teicies zinām visu par attiecīgās nokrāsas ļaudīm augstākajās varas aprindās un netieši licis noprast, ka pilnīgas viņa atklāsmes gadījumā varam piedzīvot pat veselu Pedogeitas skandālu.
Tikmēr galvenais pedofilu pēddzinis Ādamsons izcīnījis skandalozu tiesas prāvu pret vienu no Latvijas centrālajiem laikrakstiem, gan piekāpjoties prokuratūrai. Ādamsonaprāt, avīzē publicētais ģenerālprokurora lūgums par izdošanu kriminālvajāšanai bijis tik cieņu un godu aizskarošs!
